Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Korupcijas pētīšana ir vēl pilnveidojama zinātne, jo liela daļa koruptīvo darījumu paliek legāli apslēpti, neatklāti un plašākai sabiedrībai neredzami. Tomēr, kā liecina Francijas Monpellieras Universitātes pētnieka Pavlo Blavatska nupat publicēts pētījums, korumpētajās postpadomju valstīs ir lielāks ministru kabineta locekļu skaits ar lieko svaru, raksta "Eurasia Net".

Vidējā ķermeņa masa var būt ērts mainīgais politiskās korupcijas noteikšanai, viņš secina. Pētnieks skaidri norāda, ka viņam nav pieejas datiem par politiķu veselības stāvokli un attiecīgi arī svaru. Vidējā ķermeņa masas noteikšanai viņš izmantojis tam speciāli trenēta mākslīgā intelekta spējas pēc fotogrāfijām noteikt aptuveno svaru. Pētījuma pamatā ir 2017. gada ministru kabineta sastāvi – mākslīgais intelekts vērtējis 15 postpadomju valstu kopumā 299 ministru svaru.

Iegūtie rezultāti tad pielīdzināti vairākiem citiem tradicionālajiem korupcijas mēriem – korupcijas uztveres indeksiem, kādus veido gan Pasaules Banka, gan organizācija "Transparency International". Pētnieks secināja, ka viņa iegūtais vidējais valsts ministru svara indekss korelē ar visiem pieciem globāli atzītajiem korupcijas uztveres indeksiem. Rezultātā Blavatskis raksta: "Latentā vērienīgā politiskā korupcija ir burtiski redzama no valsts augstāko amatpersonu fotogrāfijām."

Tradicionāli par vismazāk korumpētajām reģiona valstīm tiek uzskatītas trīs Baltijas valstis, kā arī Gruzija, kurā grandiozas reformas korupcijas izskaušanai norisinājās jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Attiecīgi šajās valstīs 2017. gadā ministru kabineta locekļu vidējais ķermeņa masas indekss bija viszemākais, liecina Francijā īstenotais pētījums. Savukārt par viskorumpētākajām ierasti tiek uzskatītas Turkmenistāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna, kuru ministri arī kopumā ir miesās ražīgāki.

Blavatskis gan vērš uzmanību uz kādu izņēmumu. Viņš īpaši izceļ Ukrainu, kurā korupcijas uztveres indekss ir zemāks nekā Centrālāzijas valstīs, bet apaļīgu politiķu ir izteikti vairāk nekā vairākās no tām. Pētnieks pieļauj, ka Ukrainā korupcija varētu būt vēl izteiktāka nekā ierasti pieņemts.

Viņš pētījumā atzīmējis arī dažas citas interesantas detaļas - piemēram, 2018. gada revolūcija Armēnijai atnesa "tievākus ministrus", bet korupcijas uztveres indekss pamatā saglabājās tāds pats. Blavatskis uzskata, ka tas tikai apliecina, ka korupcijas uztveres indeksam ir tendence mainīties lēnām, jo tas tomēr notika 2019. gadā, kad Armēnijā tas nokrities līdz visu laiku zemākajam līmenim, raksta "Eurasia Net".

Pētījumā noskaidrots vēl kāds fenomens – politiķu svars nekorelē ar vidējo cilvēka svara indeksu valstī. Valstīs ar resnākiem politiķiem vidējais iedzīvotāju svars ir mazāks, bet valstīs ar tievākiem ministriem – cilvēki kopumā ir apaļīgāki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!