Kā secināts pētījumā, 70% banku uzskata, ka pašregulācijas un tirgus spēku apvienojumam jābūt pietiekamam, lai bankas ievērotu SEPA iniciatīvas. Tomēr, tā kā pastāv šaubas, vai nozare kopumā spēs ievērot programmas prasības, 73% aptaujāto uzskata, ka EK ar laiku pieņems attiecīgos normatīvos aktus, lai nodrošinātu atbilstību.
Tikai 54% aptaujāto banku profesionāļu ir detalizēts priekšstats par SEPA prasībām. Bankas vēlas saņemt vairāk informācijas un uzlabotu komunikāciju, kaut arī nav skaidrs, kas ir atbildīgs par tās nodrošināšanu.
Daudzi respondenti arī uzskata - lai izvairītos no dažāda to traktējuma iespējamības, kas varētu kaitēt programmas viengabalainībai, SEPA karšu pamatnoteikumiem atsevišķās svarīgās jomās jābūt izstrādātiem daudz sīkāk.
SEPA ieviešana lielā mērā ir atkarīga no atsevišķu banku darbības, bet daudzas no tām pašlaik vēl ir tikai novērtēšanas un plānošanas stadijā. Tā kā ir maz saskaņotu SEPA izmaiņu ieviešanas programmu, tiek apdraudēti tās ieviešanas termiņi.
SEPA programmas mērķis ir radīt labumu patērētājiem, uzņēmumiem, mazumtirgotājiem un bankām. Daudzas bankas patlaban saskata tikai izmaksas, kas radīsies saistībā ar SEPA prasību ievērošanu, nevis iespējas, ko radīs tirgu liberalizācija. Bankas nesaskata lielu nekavējošu labumu patērētājiem, bet dažas pat paredz cenu kāpumu.
Divas trešdaļas respondentu uzskata, ka lielākā daļa ieguvumu no SEPA tiks lielajiem mazumtirgotājiem un korporācijām.
Pastāv uzskats, ka vietējās debetkaršu shēmas, visticamāk, būs zaudētājas SEPA programmas rezultātā. Eiropā ir 15 vietējo debetkaršu shēmas, un pētījuma respondenti uzskata, ka lielākā daļa no tām pazudīs no tirgus vai iesaistīsies starptautiskās karšu shēmās un izmantos to zīmolus.
Lielākā daļa paredz, ka gala rezultātā starptautiskajiem karšu uzņēmumiem "Visa" un "MasterCard" būs shēmas vai zīmola divmonopols visā Eiropā.
SEPA pamatprasība ir, lai visas maksājumu karšu shēmas - gan vietējās, gan starptautiskās - atdala shēmu no apstrādes infrastruktūras, atverot tirgu lielākai apstrādātāju konkurencei. Taču trešdaļa banku, kas piedalījās pētījumā, ir skeptiskas par to, cik lielā mērā starptautiskās shēmas veiks šo atdalīšanu.
Tā kā tiek prognozēts maksājumu shēmu zīmolu divmonopols, bankas labprāt vēlētos lielāku apstrādātāju izvēli. Bankas uzskata šādu paplašinātu izvēles loku par galveno SEPA sniegto ieguvumu, taču, lai to panāktu, shēmas un zīmoli reāli jānošķir.
Kaut arī formāli SEPA iniciatīvas par kartēm mērķis ir eirozonas valstis, daudzas Eiropas bankas prognozē, ka šīs prasības tiks ieviestas arī ārpus eirozonas. SEPA darbosies visā Eiropā.
"First Data" Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona prezidents Deivids Jeits norādīja, ka bankas, kas piedalījās pētījumā, saprot EK nolūkus SEPA ieviešanā un ir apņēmušās izpildīt programmu, kas radīs ievērojamas izmaiņas Eiropas maksājumu karšu industrijā.
Nav pārsteigums, ka šajā stadijā bankas koncentrējušās uz izmaksām, nevis ieguvumiem, kas radīsies SEPA atbilstības rezultātā. Nevajadzētu nenovērtēt izmaksas, bet ir jāzina, ka SEPA dod arī reālas iespējas paaugstināt ieņēmumus un samazināt izmaksas, uzlabojot apstrādi, uzsvēra kompānijas pārstāvis.
"First Data" konsultants maksājumu jautājumos Eiropā Džons Čaplins skaidroja, ka lielākajai daļai banku vēl ir daudz darāmā, lai sagatavotos SEPA prasību ieviešanai. Tāpat vēl ir arī daži pamatjautājumi, kuru risinājums un izskaidrojums tiek gaidīts no EK un Eiropas Maksājumu padomes, konkrēti - SEPA karšu pamatnoteikumu detalizētāka izstrāde.
Tāpat pastāv izteikta nepieciešamība pēc sertifikācijas procesa, kas tiktu atbilstoši ievērots.
"First Data" pasūtītajā un "PSE Consulting" veiktajā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta SEPA ietekmei uz maksājumu kartēm, aptaujāti augstākā līmeņa lēmumu pieņēmēji no 30 lielākajām Eiropas bankām un 15 valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
