Atklāts, ka dimantu Zemes dzīlēs ir daudz vairāk, nekā līdz šim sabiedrībā uzskatīts. Saskaņā ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta datiem tie ir aptuveni 1000 reižu biežāk sastopami, raksta CNN.
Dziļi zem Zemes virsmas atrodas kvadriljons tonnu dimantu, liecina nesens pētījums, ko veica starpnozaru pētnieku komanda, izmantojot seismisko tehnoloģiju – tādu pašu metodi, ko izmanto zemestrīču noteikšanai, informē CNN.
Tas ir 1 000 000 000 000 000 jeb tūkstoš reižu vairāk nekā viens triljons tonnu.
Atradnes slēpjas apmēram 90 līdz 150 jūdzes (145 līdz 241 kilometru) zem Zemes virsmas, kas ir daudz dziļāk, nekā pašreizējais kalnrūpniecības mašīnu piekļuves līmenis zemes dzīlēm. Piemēram, bijusī dimantu raktuve "Mir" Krievijā ir otra lielākā cilvēka veidotā bedre pasaulē, taču tā ir tikai aptuveni puskilometru dziļa.
Mērījumu veikšanai seismiskā tehnoloģija izmanto skaņas viļņus, jo to ātrums mainās atkarībā no klinšu un minerālu, kuriem viļņi virzās cauri, sastāva, blīvuma un temperatūras. Dziļi Zemes dzīlēs atrodas kratoni – minerālu masas, kas pēc formas atgādina lejupvērstus kalnus. Tie parasti ir vēsāki un mazāk blīvi nekā apkārt esošie akmeņi, tādējādi ļaujot skaņas viļņiem caur tiem ātri pārvietoties.
Zinātnieki konstatējuši, ka viļņi kļuvuši vēl ātrāki, pārvietojoties caur kratonu apakšu, kas pazīstamas kā to saknes. Skaņa cauri dimantiem virzās divreiz ātrāk nekā caur citiem iežiem, tāpēc pētnieku komanda uzskata, ka kratonos to ir vairumā.
Pēc zinātnieku domām, loģiskākais dimantu izvietojums ir tieši kratonu pamatnē, jo dimanti rodas ļoti augsta spiediena un karstuma apstākļos. Virs tiem esošo iežu svars rada ideālus apstākļus, lai pasaulē vērtīgākie minerāli veidotos dziļi Zemes mantijā, vēsta medijs.
Savukārt dimanti, kuri tiek izmantoti juvelierizstrādājumos, nokļūst tuvāk Zemes virsmai vulkānisko izvirdumu laikā.
