Foto: stock.xchng
Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) saknes drīzāk meklējamas miljoniem, nekā desmitiem tūkstošu gadu senā pagātnē, ģenētiskā pētījumā secinājuši zinātnieki. Par to vēsta raidsabiedrība BBC.

Pētījuma laikā Vašingtonas Universitātes un Freda Hačinsona Vēža izpētes centra zinātnieki meklēja HIV radniecīga vīrusa izraisītas izmaiņas vairāku Āfrikas primātu, piemēram, šimpanžu, gorillu, orangutanu un makaku ģenētiskajā materiālā.

Rezultātā HIV līdzīgā vīrusa pēdas atklātas piecu līdz 12 miljonu gadu senā pagātnē. "Šāda vieda pētījums palīdz mums saprast, kā vīruss darbojas. Ir cerība, ka kādu dienu tas tiks pārvērsts ārstēšanā," saka Sems Vilsons no Glasgovas Universitātes Vīrusu izpētes centra.

HIV vīruss, kurš izraisa akūtu imūndeficīta sindromu (AIDS), cilvēkiem parādījās 20. gadsimtā, bet zinātniekiem bija skaidrs, ka līdzīgs vīruss pērtiķiem ir bijis jau daudz senāk. Iepriekšējos pētījumos pieļauts, ka HIV līdzīgais vīruss radies pirms desmitiem tūkstošu gadu, bet daži eksperti norādīja, ka tā varētu būt pārāk zema vecuma prognoze.

Žurnālā "PLOS Pathogens" publikācijā par pētījumu uzsvērts, ka tas var dot pavedienus, kā cilvēkiem radniecīgu primātu imūnsistēma laika gaitā ir pielāgojusies cīņai ar infekciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!