Pārskatāmā nākotnē varētu notikt pakāpeniska dialoga starp NATO un Krieviju atjaunošana, balstoties kā vēsturiskajā cikliskajā abu pušu attiecību pieredzē, tā arī aktuālajā Rietumu un Krievijas attiecību dinamikā, tā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) jaunākajā pētījumā secinājuši eksperti.
Kā informēja LĀI, pētījums trīs nodaļās analizē NATO un Krievijas attiecību attīstību kopš 1990. gadiem, īpašu uzmanību pievēršot 1997. gadā noslēgtajam NATO un Krievijas pamataktam par abpusējām attiecībām, sadarbību un drošību. Šim dokumentam tiek piešķirta būtiska nozīme attiecībā uz NATO sabiedroto bruņoto spēku izvietojumu Latvijā.
Ņemot vērā to, ka vēl pārskatāmā nākotnē Krievija būs militāri spēcīgākā NATO kaimiņvalsts, ir būtiski apzināties pareiza dialoga un pieejas nepieciešamību abu pušu attiecību veidošanā. Lai gan ir izskanējuši aicinājumi atcelt 1997. gada pamataktu, pētījumā tiek secināts, ka tā atcelšana kā no NATO, tā no Krievijas puses ir maz ticama un nav vēlama.
Ticamākā iespēja ir tā saglabāšana, neskatoties uz īpaši Krievijas nepieturēšanos pie pamatakta saistībām un dokumenta neatbilstību pašreizējai drošības videi, atzīmē LĀI. No Latvijas perspektīvas raugoties, ir būtiski, ka 1997. gada pamatakts neliedz Latvijā izvietot bataljona līmeņa kaujas grupas, kā to plānots lemt NATO Varšavas samitā.
Pētījuma autori paredz pakāpenisku dialoga starp NATO un Krieviju atjaunošanu, balstoties kā vēsturiskajā cikliskajā abu pušu attiecību pieredzē, tā arī aktuālajā Rietumu un Krievijas attiecību dinamikā.
Pētījums arī iezīmē potenciālās jomas NATO un Krievijas attiecību attīstības scenārijos - jaunas bruņošanās sacensības novēršana un incidentu eskalācijas risku mazināšana, sadarbība stabilitātes veicināšanā postpadomju telpā, kā arī terorisma risku mazināšana.
