Krievijas lidmašīnu bīstamā tuvošanās ASV karakuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā ir mēģinājums likt NATO spēkiem divreiz padomāt, vai ir vērts sūtīt spēkus uz Baltiju, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Vasarā Velsas samitā paredzēts spriest par plašāku NATO spēku klātbūtni Baltijā un Austrumeiropā, taču pētnieks neuzskata, ka lielāku vienību nosūtīšana uz Baltiju vēl vairāk pasliktinātu attiecības ar Krieviju, jo Krievija jau tagad NATO uzskata par draudu un ienaidnieku.
"Krievija jau tagad saka, ka Baltijas valstīs ir NATO karaspēks, kurš grib uzbrukt Krievijai. Krievija ar agresīvajiem lidojumiem cenšas sūtīt ziņu NATO: jūs vērtējiet savus jūrniekus daudz augstāk nekā mēs savus pilotus, tad, pastāvot incidenta riskam, labāk ir vērts divreiz padomāt, pirms sūtīt savus kuģus uz Baltijas valstīm," skaidroja Hiršs.
Pētnieks gan norāda, ka šādām agresīvām militārām darbībām ir arī iekšpolitiski mērķi, jo Putins ir populārs un radījis iespaidu, ka atgriezīs Krieviju lielvaras statusā un ka Krievija un ASV ir līdzvērtīgas varas. Šādi lidojumi bija arī Aukstā kara laikā gar NATO robežām, lai regulāri testētu pretinieku.
"Ārpolitiski tiek mēģināts atturēt NATO spēkus no iebraukšanas Baltijas jūrā, jo, radot riskantas situācijas, NATO padomātu divreiz, vai ir tiešām vērts sūtīt kuģus, ja nu notiek negaidīta sadursme ar Krievijas iznīcinātāju vai rastos citas situācijas. Tas gan manā skatījumā nemaina NATO pozīciju," uzsvēra Hiršs.
Jau ziņots, ka aprīļa beigās Krievijas iznīcinātājs virs Baltijas jūras bīstami pietuvojies ASV izlūkošanas lidmašīnai. ASV apgalvo, ka izlūkošanas lidmašīna "RC-135" tobrīd atradusies starptautiskajā gaisa telpā.
Tas noticis dažas nedēļas pēc Baltijas jūrā notikušā incidenta, kad divi Krievijas bumbvedēji "Su-24" zemā augstumā pārlidoja ASV karakuģi "USS Donald Cook". Dažas dienas vēlāk iznīcinātājs "Su-27" pietuvojās izlūkošanas lidmašīnai "RC-135".
