Gadījumā, ja Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps tiktu ievēlēts ASV prezidenta amatā, ļoti daudzi no viņa ieteikumiem nekad netiktu īstenoti, prognozēja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) asociētais pētnieks Andris Banka.
Lūgts komentēt Trampa izteikumus, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija, pētnieks norādīja, ka Trampa komentāri nav pārāk iedrošinoši, bet kopumā Banka nav pārliecināts, ka Baltijas valstīm būtu jāsatraucas.
"Ja kāds ir sekojis Trampa izteikumiem, tad var novērot, ka tie ir impulsīvi un uz vietas izdomāti. Tas, ko Tramps saka šodien, nereti tiek aizmirsts rītdien un pilnībā noliegts parītdien. Viņa izteikumi nav strukturēti kaut kādā ārpolitikas doktrīnā, ja nu vienīgi miglainā "America first" koncepcijā, kas redz pārējo pasauli kā vienu lielu ekonomisko transakciju," viņš sacīja.
Pētnieks arī norādīja, ka intelektuāli Tramps ir liels melnais caurums, kurš nav ieinteresēts uzzināt kaut ko vairāk par ārpasauli.
"Viņš arī nav vienīgais tāds Republikāņu partijā. Bens Kārsons, kurš arī kandidēja uz Republikāņu nomināciju, vienā no intervijām ieteica Baltijas valstīm iestāties NATO," norādīja pētnieks, kurš pašlaik par šo tēmu raksta apjomīgu darbu.
"Derētu arī uzsvērt, ka ASV nav Venecuēla. Viens cilvēks nepieņem lēmumus ASV. Prezidents var noteikt ārpolitikas toni un prioritātes, bet Kongress var manāmi to ierobežot pēc saviem ieskatiem. Lai cik svarīga ir prezidenta loma, patiešām svarīgiem lēmumiem ir vajadzīgs politiskais konsenss," viņš norādīja.
Kā piemēru pētnieks minēja Gvantanamo cietumu, skaidrojot, ka ASV prezidents Baraks Obama parakstīja rīkojumu par tā slēgšanu otrajā dienā pēc ievēlēšanas. "Gandrīz astoņus gadus vēlāk tas joprojām tiek bloķēts Kongresā," norādīja Banka.
Pētnieks arī skaidroja, ka gadījumā, ja Tramps tiktu ievēlēts, ļoti daudzi no viņa ieteikumiem nekad netiktu īstenoti. Tādi plāni kā aizliegums iebraukt musulmaņiem un atklātas spīdzināšanas ieviešana ir klaji nekonstitucionāli un tiktu noraidīti piecu minūšu laikā, viņš sacīja.
"Citi piedāvājumi, piemēram, atļaut Japānai iegūt atomieročus un vienkārši pamest kādu NATO dalībvalsti likteņa varā, negūtu nepieciešamo politisko atbalstu," zināja sacīt pētnieks.
Jau vēstīts, ka Tramps intervijā laikrakstam "The New York Times" Klīvlendā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā paziņojis, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija.
Viņš teica, ka gadījumā, ja citas NATO dalībvalstis būtu pakļautas uzbrukumam, viņš vispirms novērtētu šo valstu ieguldījumu Ziemeļatlantijas aliansē. Tramps vēlreiz uzsvēra savu stingrās līnijas nacionālista pieeju, sakot, ka viņš piespiedīs citas NATO valstis uzņemties daļu no aizsardzības izdevumiem, kurus gadu desmitiem segušas ASV, atcels līgumus, kurus uzskata par nelabvēlīgiem ASV, un mainīs ASV partnera definīciju.
Atbildot uz jautājumu par Baltijas valstīm, Tramps sacīja, ka viņš izlems, vai aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas agresiju, pamatojoties uz to, vai šīs valstis "ir izpildījušas savas saistības pret mums".
