Otrdien kaujās pie Ukrainas pilsētas Bahmutas gājis bojā igaunis – bijušais Igaunijas armijas virsnieks Ivo Juraks, kurš kopš pērnā gada rudens cīnījies Ukrainas starptautiskā leģiona rindās, vēsta portāls "Delfi.ee".
Igaunijā Juraks tostarp bijis Izlūkbataljona komandieris, Apsardzes bataljona štāba priekšnieks, kā arī Aizsardzības spēku štāba virsnieks.
Igaunijas Aizsardzības ministrija sola savu iespēju robežās palīdzēt bojāgājušā ģimenei. Savukārt ārlietu ministrs Urmass Reinsals izteicis līdzjūtību Juraka ģimenei un solījis sniegt visu nepieciešamo konsulāro palīdzību.
2016. gadā tiesa Juraku atzina par vainīgu valsts noslēpuma izpaušanā. Drošības policija konstatēja, ka viņš mājās glabājis valsts noslēpumu saturošus dokumentus. Tiesa gan secināja, ka pārkāpums nav bijis saistīts ar valsts nodevību vai spiegošanu, raksta "Delfi.ee".
Pie Bahmutas notiek pašlaik vienas no smagākajām kaujām Ukrainā. Krievijas spēki Bahmutu cenšas ieņemt jau mēnešiem ilgi. Pilsēta pašlaik ir ielenkta no trim pusēm, vērotāji neizslēdz, ka Ukrainas spēki tuvākajā laikā varētu to pamest.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.