Jaunā Baltijas valstu un Polijas atomelektrostacija, ko paredzēts būvēt Lietuvā, varētu saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības (ES), vēsta laikraksts "Lietuvos Rytas", atsaucoties uz starptautiskajā izdevumā "Platts Commodity News" citētajiem Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra Andra Piebalga izteikumiem.
Kā norādījis Piebalgs, tiešs ES finansējums jaunu atomelektrostaciju būvei Eiropas Atomenerģijas kopienu ("Euratom") kredītu veidā nebūtu pretrunā ar ES iekšējā elektroenerģijas tirgus aizsardzības prasībām.

"Euratom" ir Eiropas Komisijas institūcija, kas atbild par kodolmateriālu uzraudzību un kodolenerģētikas attīstību.

Laikā no 1977. līdz 1987.gadam "Euratom" ar saviem kredītiem palīdzēja uzcelt 92 atomreaktorus vairākās Eiropas valstīs - Beļģijā, Francijā, Itālijā, Vācijā un Lielbritānijā, bet pēc tam šādi kredīti ES valstīm vairs nav piešķirti - tas lielā mērā bija saistīts ar 1986.gadā notikušo kodolkatastrofu Černobiļas atomelektrostacijā.

Eiropas Komisija gatavojas atbalstīt Bulgārijas investīcijas jaunas AES celtniecībā Belenē. Komisijas atbalsts investīcijām kodolenerģētikā vajadzīgs saskaņā ar "Euratom" līgumu.

Šāds atbalsts pavērtu ceļu gan plānotajam Bulgārijas pieprasījumam par "Euratom" kredīta piešķiršanu jauna reaktora būvei, gan iespējām meklēt šim nolūkam naudu arī Eiropas Investīciju bankā, kas jau paziņojusi, ka atsāks izskatīt jautājumus par kodoelektrostaciju celtniecības finansēšanu.

Pastāv iespēja, ka "Euratom" varētu finansēt pat līdz 50% no projekta kopējās vērtības.

Kā savukārt norādījis bijušais Lietuvas Enerģētikas institūta vadītājs akadēmiķis Jurģis Vilems, jaunu kodolspēkstaciju būves projektus bankas pieskaita pie ļoti riskantiem, tāpēc nosaka augstas procentu likmes.

Pēc viņa teiktā, ar šo problēmu var nākties saskarties arī Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas enerģētikas uzņēmumu konsorcijam, kas īstenos AES būves projektu Lietuvā. "Euratom" kredīti tādā ziņā varētu būt nedaudz lētāki.

Jaunās spēkstacijas pirmā reaktora projektēšanu iecerēts sākt 2009.gadā, un celtniecību saskaņā ar optimistiskākajām prognozēm pabeigt ap 2015.gadu, bet pēdējā laikā gan izskanējuši pieņēmumi, ka AES celtniecībai varētu būt vajadzīgs vairāk laika, nekā domāts, turklāt projektu bremzē Polijas izvirzītā prasība garantēt tai lielāku daļu no jaunās AES saražotās elektroenerģijas.

Saskaņā ar pērn apstiprināto triju Baltijas energokompāniju ekspertu pētījumu jaunās AES būvniecības jauda varētu sasniegt 3400 megavatus, bet projekts izmaksātu no 2,4 līdz četriem miljardiem eiro (no 1,69 līdz 2,8 miljardiem latu).

Tiesa gan, "Lietuvos rytas" piektdien norāda, ka projekta vērtība varētu krietni vien pārsniegt 20 miljardus litu (4,1 miljardu latu).

Polija nesen paziņoja, ka vēlas saņemt vismaz 1200 megavatus, brīdinot, ka pretējā gadījumā varot "iekavēties" abu valstu kopīgie enerģētikas projekti, tostarp Lietuvas un Polijas energotilta būve. Varšavas ultimatīvās prasības izjauca plānoto dokumentu parakstīšanu attiecībā uz spēkstacijas un energotilta celtniecību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!