Foto: Reuters/Scanpix
Polijā svētdien notikušās parlamenta vēlēšanas, kuras noslēdzās ar labējo uzvaru, apgrieza kājām gaisā vienu no Eiropas stabilākajām politiskajām vidēm un nozīmē vienas no ilgāk pastāvošajām ES valdībām krišanu, secina portāls "Politico".

Vēlēšanu iznākums liecina, ka, lai gan valsts ekonomika bija viena no spēcīgākajām Eiropā un Varšava bija izveidojusi labas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī ieguvusi nozīmīgu pozīciju Briselē, astoņus gadus pie varas esošā centrēji labējā partija "Pilsoniskā platforma" sevi bija izsmēlusi.

Savukārt vēlēšanu uzvarētāja "Likums un taisnīgums" (PiS), kas ir labējāka par PO sociālajos jautājumos un kreisāka ekonomikas jautājumos, pirmo reizi kopš 2005. gada atgriežas pie varas. Turklāt tā Seimā ieguvusi absolūto vairākumu.

Pēdējā PiS valdība piedzīvoja trauksmainu divu gadu valdīšanas laiku. Kopš tā laika partija ir modernizējusi savu pieeju un guvusi ne tikai vecāko un reliģisko, bet arī jauno poļu atbalstu lielākajās pilsētās.

Portāls "Politico" norāda uz svarīgākajām gaidāmajām pārmaiņām Polijas politikā:


Nākamā Polijas valdības vadītāja būs Beāta Šidlo (attēlā centrā pa labi), taču visu pārraudzīs PiS vadītājs un dibinātājs Jaroslavs Kačiņskis (no Šidlo pa kreisi).

PiS priekšsēdētāja vietniece Beāta Šidlo bija maz zināma pirms Kačiņskis viņu izvēlējās par partijas kampaņas seju un premjerministra amata kandidāti. Lai gan dedzīgākie PiS atbalstītāji dievina Kačiņski, viņš ir viens no valsts vismazāk cienītajiem politiķiem.

Pēc dvīņubrāļa Ļeha Kačinska nāves lidmašīnas avārijā viņam 2010. gadā neizdevās kļūt par prezidentu. Pēc tam 2011. gadā viņa partija zaudēja parlamenta vēlēšanās. Visticamāk, šī iemesla dēļ Kačiņskis pēdējās prezidenta vēlēšanās pats nepiedalījās, bet virzīja Andžeju Dudu. Pēc panākumiem šī pati taktika izmantota arī parlamenta vēlēšanās.

Taču tas nenozīmē, ka 66 gadus vecais politikas veterāns nestāvēs pie vadības grožiem. Viņš kontrolē PiS parlamenta grupu – katru kandidātu Seimam apstiprināja Kačiņskis. Arī Dudas Ministru kabinets sastāv no Kačiņskim lojāliem cilvēkiem, un prezidents nav izrādījis nekādu pretošanos Kačiņskim.

Polijas ekonomikas izaugsme no 2008. līdz 2014. gadam bija 23,8%, un tā bija vienīgā valsts ES, kuru 2008. gadā neskāra krīze, kas valstī pēdējo reizi bija 1992. gadā.

Vadošā partija "Pilsoniskā platforma" nemācēja izmantot šo faktu savā labā un "Likums un taisnīgums" (PiS) lieliski spēja vairot augošo neapmierinātību, secina "Politico".

Vidējā neto alga valstī ir 2940 zloti (700 eiro), kas ir trīs reizes mazāk nekā Vācijā. Pirmsvēlēšanu kampaņas laikā Šidlo noraidoši sacīja, ka "statistika mūs nepabaros".

PiS pirms vēlēšanām solīja samazināt pensionēšanās vecumu, piešķirt ikmēneša pabalstu 500 zlotu apmērā par katru bērnu un paaugstināt minimālo algu. Kopējie sociālie izdevumi šo solījumu izpildei ir 39 miljardi zlotu – partija apgalvo, ka šo summu iespējams savākt ar labāku nodokļu iekasēšanu.

Partija vēlas arī ierobežot ārzemju mazumtirdzniecības preču tirgus izaugsmi, ieviest jaunu banku nodokli, kā arī piespiest bankas segt zaudējumus, pārvēršot simtiem tūkstošu dārgu hipotēku, kas formētas Šveices frankos, par zlotos dotiem aizdevumiem.

Brīvā tirgus ekonomisti un PiS kritiķi saka, ka partijas politika var apdraudēt šo reto ES ekonomikas veiksmes stāstu. Makroekonomikas izpētes daļas vadītājs Polijas "PKO BP" bankā Radoslavs Bodis ideju samazināt pensionēšanās vecumu nosaucis par "idiotisku", sakot, ka lielākā daļa solījumu netiks izpildīti.

Tomēr, pat ja tiks, Polijai joprojām ir stabils ekonomiskais pamats, kuru būs grūti satricināt. Valsts parāds ir tikai 50% no IKP, kas ir zemāk nekā lielākajā daļā ES valstu. Šī gada izaugsmi paredz 3,3% apmērā, bet nākamā gada - 3,4% apmērā, turklāt bezdarba līmenis ir samazinājies zem 10%.

Foto: AFP/Scanpix

Evas Kopačas aizejošā valdība nevēlējās uzņemt bēgļus un pretojās ES emisiju politikai, aizstāvot ogļu izmantošanu. Polija bija uzticama NATO sabiedrotā, kas ar aizdomām izturējās pret Krieviju un nesteidzās pievienoties eirozonai.

Arī PiS nostāja šajos jautājumos ir vairāk vai mazāk tāda pati, lai gan partija varētu būt netaktiskāka savos izteikumos.

Viena vērā ņemama atšķirība no iepriekšējā parlamenta sastāva ir tā, ka PiS vēlas veidot ciešākas saites ar Centrāleiropas valstīm. Kad PiS pēdējo reizi atradās pie varas, tai bija salīdzinoši vēsas attiecības ar Vāciju, taču astoņu opozīcijā pavadīto gadu laikā partija ir atmaigusi pret savu rietumu kaimiņu.

Prezidenta Dudas sieva ir vācu valodas skolotāja, un nākamā premjere Šidlo priekšvēlēšanu kampaņā Vāciju neminēja kā problēmu – ārējais drauds ir Krievija, norāda "Politico".

Foto: AP/Scanpix

Daži svarīgākie strīdus jautājumi:

Lielbritānijas izstāšanās no ES

Lai gan PiS ar Lielbritānijas konservatīvajiem ir vienotas Eiropas Parlamenta konservatīvo un reformistu grupā, Varšava uzmanīgi sekos līdzi aptuveni miljons poļu interesēm, kas pašreiz dzīvo Anglijā. Paredzams, ka tai nepatiks Kamerona piedāvātie pabalstu samazinājumi tiem, kas nav Lielbritānijas pilsoņi, kā arī jebkuri brīvās pārvietošanās ierobežojumi.

Migranti

Polijas aizejošā valdībā nevēlējās uzņemt migrantus un piekāpās tikai milzīga spiediena rezultātā, atsakoties pieņemt obligāto kvotu ideju migrantu pārvietošanai. Var sagaidīt, ka Polija pievienosies Ungārijas vadītajai nometnei, kas visaktīvāk cīnās pret musulmaņu patvēruma meklētāju pārvietošanu.

Klimats

Varšava jau ilgu laiku dedzīgi aizstāv ogļu izmantošanu, kas nodrošina aptuveni 90% valsts ar elektrību. Jaunā valdība būs tikpat stingra, kas var radīt problēmas nākamgad, kad ES lems, kā konkrētām valstīm līdz 2030. gadam sasniegt 27% atjaunojamās enerģijas apjomu no bloka kopējās enerģijas.

Donalds Tusks

Agrākā Polijas premjerministra prezidentūra Eiropas Padomē beigsies pēc 19 mēnešiem. Kačiņskis par Tusku nav labās domās, un šīs jūtas varētu būt abpusējas. "Politico" norāda, ka Kačiņskim tagad jāizlemj – vai labāk atstāt ienaidnieku (un poli) augstā amatā tālu prom Briselē vai pazemot viņu, noraidot viņa kandidatūru otrajam termiņam.

Foto: Reuters/Scanpix

PiS sekos ikvienas iepriekšējās Polijas valdības piemēram ieliekot savus cilvēkus tādās valsts iestādēs kā centrālā banka, mediju uzraugošās institūcijas, konkurences padome, kā arī valsts pārvaldītajos uzņēmumos.

Pēdējā PiS valdība vērsās pret prokuroriem un policijas iestādēm, ievērojami mainot tajās darbinieku sastāvu.

Kačiņskis arī vēlas atkārtoti izmeklēt 2010. gada lidmašīnas avāriju Krievijā, kurā bojā gāja viņa dvīņubrālis. Oficiālā izmeklēšana vainoja nepietiekami apmācītus Polijas gaisa spēku pilotus, kuriem pieprasīja nosēsties biezā miglā. PiS domā citādi – daži partijas aktīvisti saskata shēmas, kas ietver slepenu valdības vienošanos ar Krieviju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!