Pieci fakti, kas jāzina par ASV prezidenta vēlēšanām
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV otrdien, 3. novembrī, notiek kārtējās prezidenta vēlēšanas, kurās pašreizējais valsts vadītājs Donalds Tramps lūkos sev nodrošināt vēl četrus gadus ietekmīgajā amatā, savukārt viņa konkurents – Džo Baidens – mēģinās panākt, ka Baltā nama atslēgas atgriežas Demokrātiskās partijas kabatā. Ieskatāmies piecos svarīgos faktos, kuri jāņem vērā, sekojot prezidenta vēlēšanu gaitai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1. Lielāks vēlētāju skaits nenodrošina uzvaru


Pirms četriem gadiem par demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni nobalsoja nepilnus trīs miljonus lielāks cilvēku skaits, nekā par republikāni Donaldu Trampu. Kā zināms, par prezidentu tomēr kļuva republikānis.

Šāda situācija ir iespējama, jo ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju nosaka nevis tas, par kuru kandidātu nobalso lielāks skaits vēlētāju, bet gan iegūtais balsu skaits elektoru kolēģijā – institūcijā, kura formāli ievēl prezidentu. Tajā kopumā ir 538 pārstāvji – katram štatam ir savs noteikts pārstāvju skaits. Vislielākais elektoru kolēģijas balsu skaits ir Kalifornijai – 55. Rietumkrasta štatam seko Teksasa (38), Floridai un Ņujorkai ir 29 balsis, savukārt Ilonojai un Pensilvānijai ir 20. Lai kļūtu par prezidentu, nepieciešams iegūt vismaz 270 balsis elektoru kolēģijā.

Elektoru kolēģijas centrālā loma vēlēšanu uzvarētāja noteikšanā nozīmē to, ka parasti rezultāts tiek izšķirts tā sauktajos "violetajos štatos" – Pensilvānijā, Mičiganā, Viskonsinā, Floridā, Arizonā, Ohaio, Ziemeļkarolīnā – tur vienlīdz lielas izredzes uzvarēt ir gan demokrātam, gan republikānim (par "sarkanajiem štatiem" dēvē tos, kuros lielāks atbalsts ir republikāņiem, savukārt par "zilajiem štatiem" sauc tos, kuros lielāks atbalsts ir demokrātiem). Pirms četriem gadiem Tramps uzvarēja svarīgajos štatos. Aptaujas rāda, ka šogad Tramps ir tuvu vai pat nedaudz priekšā Baidenam dažos no šiem štatiem, taču vairāk atpaliek Mičiganā un Viskonsinā.

Pastāv uzskats, ka šī gada vēlēšanu rezultātu visvairāk varētu ietekmēt rezultāti Floridā un Pensilvānijā.

2. Vēlēšanu rezultāti varētu nebūt pieejami uzreiz


Pavisam reāls ir scenārijs, ka vēlēšanu naktī (pēc Latvijas laika agrā trešdienas rīta stundā) mēs nezināsim, kurš uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Pandēmijas dēļ šogad pa pastu balso vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk, un pasta balsošanas skaitīšana prasa ilgāku laiku nekā balsošanas vietās nodotie vēlēšanu biļeteni. Tā kā katram štatam ir savi noteikumi par balsu skaitīšanu, daži štati ziņos par rezultātiem ātrāk nekā citi.

Šie atšķirīgie noteikumi var radīt arī maldinošu priekšstatu, kad publicēti sākotnējie rezultāti. Piemēram, dažos štatos rezultāti vēlāk var pavērsties par labu demokrātiem, jo vēlāk tiek pieskaitīti pa pastu nodotie biļeteni, kurus līdz šīm vēlēšanām ierasti pārsvarā nodeva tieši demokrāti. Savukārt štatos, kuros vispirms saskaita pa pastu nosūtītās balsis, rezultāts laika gaitā par labu var pavērsties republikāņiem, jo vēlāk tiek skaitītas vēlēšanu dienā nosūtītās balsis, atzīmē portāls "FiveThirtyEight".

No iepriekš minētajiem "violetajiem štatiem" laicīgi vajadzētu būt pieejamiem rezultātiem no Floridas un Viskonsinas, taču ilgāk var nākties gaidīt rezultātus no Pensilvānijas un Mičiganas.

3. Vēlētājus uztrauc pandēmija


Prestižā uzņēmuma "Gallup" aptaujā, kura veikta laika posmā no 30. septembra līdz 15. oktobrim, noskaidrots, ka pēc vēlētāju domām lielākā problēma valstī ir jaunā koronavīrusa pandēmija – šādu viedokli pauduši 30% respondentu. Otra lielākā problēma ir vāja valdības darbība – 23%. Rasismu kā būtiskāko problēmu šajā aptaujā nosaukuši 10%, savukārt ar ekonomiku saistītos jautājumus 9% respondentu.

Tramps izpelnījies kritiku par to, kā viņš pārvaldījis Covid-19 krīzi - ASV šobrīd ierindojas pirmajā vietā gan pēc saslimušo, gan mirušo cilvēku skaita. Negatīvā pandēmijas statistika, kā arī prezidenta administrācijas reakcija uz pandēmijas radītajiem izaicinājumiem var kļūt par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ Tramps neuzturas Baltajā namā ilgāk par četriem gadiem.

4. Amerikāņi izvēlēsies ne tikai prezidentu


Paralēli prezidenta vēlēšanām, amerikāņi balsos arī par Kongresa deputātiem. Cīņa notiks par 35 no 100 krēsliem (katram štatam ir divi senatori) Kongresa augšpalātā jeb Senātā. No šīm 35 vietām Senātā 23 līdz šim bijušas republikāņiem. Šobrīd Republikāniskajai partijai Senātā ir vairākums 53 pret 47.

Tāpat cīņa notiks arī par visiem Kongresa apakšpalātas jeb Pārstāvju palātas 435 krēsliem. Šobrīd vairākums Pārstāvju palātā ir demokrātiem.

Partejiskais sadalījums Kongresā ir būtisks, jo var ietekmēt to, cik efektīvi dažādu politiku un citu lēmumu realizācijā var darboties prezidents. Ja gan prezidents, gan vairākums abās Kongresa palātās pārstāv vienu un to pašu partiju, tad tas teorētiski ir vieglāk, nekā, ja viena vai pat abas Kongresa palātas kontrolē opozīcijas partija.

5. ASV vēlētājs šogad balso par visu laiku vecāko kandidātu

Šī ir jau trešā reize, kad politikas veterāns Džo Baidens pretendē uz prezidenta amatu. Pirmoreiz viņš kandidēja 1988. gadā, bet otrreiz – 2008. gadā. Abi šie mēģinājumi bija visai neveiksmīgi. Baltais nams Baidenam gan nav pavisam svešs – 2008. gadā viņš kļuva par Baraka Obamas viceprezidentu.

Ja Baidens uzvarētu, tad kļūtu par vecāko cilvēku, kurš kļuvis par ASV prezidentu - inaugurācijas dienā viņam būtu 78 gadi. Interesanti, ka pirms četriem gadiem šo "titulu" ieguva Tramps, kuram tobrīd bija 70 gadi. Attiecīgi pārvēlēšanas gadījumā Tramps saglabātu vecākā prezidenta statusu - šobrīd viņam ir 74 gadi.

Baidena vecums politikas apskatnieku vidū veicinājis pieņēmumu, ka uzvaras gadījumā demokrāts prezidenta amatā, visdrīzāk, pavadītu tikai vienu termiņu, jo tā beigās viņam būtu jau 82 gadi. Politikā četri gadi ir ilgs laika periods un lēmumu par to, cik gadus viņš vēlas pavadīt Baltajā namā, Baidens, visticamāk, nesasteigs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV vēlēšanas 2020 ASV Donalds Tramps Džo Baidens
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form