Tūkstoši vāciešu, britu, kanādiešu un amerikāņu stiprinās Baltiju

Pieci grandiozi NATO plāni, kuru izpilde jau sākusies
Foto: Reuters/Scanpix

Lēmums Baltijas reģionā izvietot četrus bataljonus, kuru pamatu veidos Kanādas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV militārpersonas, jau nodēvēts par būtiskāko izšķiršanos, kas pieņemta Varšavas samita laikā. Lēmums gan nav ne pārspīlēts, ne pēkšņs.

Lai gan Krievija šo NATO soli jau paspējusi nodēvēt par tiešu apdraudējumu sev, šie spēki apzināti veidoti gana mazi, lai novērstu jebkādas aizdomas, ka tie varētu īstenot nopietnu uzbrukumu, taču vienlaikus ir pietiekami stipri, lai spētu aizsargāties. Turklāt pati Krievija paziņojusi par trīs divīziju izveidi tās rietumu un dienvidu militārajos apgabalos, lai tādējādi stātos pretī NATO.

Skaitļos tas nozīmē, ka 4000 karavīru lieliem NATO spēkiem Krievija reģionā iepretim alianses robežai izvietos aptuveni 30 000 karavīru.

Savukārt Baltkrievija, kura robežojas ar trim no valstīm, kurās tiks izvietoti NATO bataljoni, jau paziņojusi, ka alianses lēmumu neuzskata par apdraudējumu sev.

Kā ieguvums Baltijai tiek vērtēts bataljonu starptautiskais raksturs. Lai gan Latvijā izvietotā bataljona pamatu veidos Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, bet Polijā – ASV, piemēram, jau tagad zināms, ka Latvijā šajā NATO bataljonā dienēs arī poļi. Teorētiska konflikta gadījumā tas jau pavisam burtiski nozīmēs, ka, uzbrūkot vienai valstij, kurā dien starptautiski spēki, uzbrūk visai aliansei.

Šāda bataljona izveide risina pretrunu starp nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu spēku sadali aliansē un mazo valstu nespēju vienām to paveikt. Vienību izmaksas pamatā arī segs tās pašas četras valstis, kuras atbildīgas par to izveidi.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltija Gruzija Irāka Krievija Lasāmgabali Moldova NATO Ukraina Varšava
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form