Krievija nedēļas nogalē ar tankkuģi bloķēja iebraukšanu Azovas jūrā, un ar spēku sagrāba trīs Ukrainas kuģus, apsūdzot to apkalpi nelikumīgā iebraukšanā Krievijas ūdeņos, lai gan pēc abu valstu 2003. gadā noslēgtā līguma un starptautiskajiem likumiem peldlīdzekļu pārvietošanos jūrā ļauts regulēt abām valstīm. Krievijas centieniem pārņemt kontroli pār jūru ir jau 15 gadus sena vēsture, kas īpaši asi jūtams pēc Krimas okupācijas un tilta pabeigšanas šajā pavasarī.
Politiskā konflikta centrālais objekts Azovas jūra ir arī interesants dabas fenomens. Iepazīstinām ar pieciem faktiem par pasaulē ne tik plaši pazīstamo ūdens baseinu.
Šveices izmērā
Azovas jūra aizņem aptuveni 38 000 kvadrātkilometru lielu platību jeb aptuveni tikpat, cik Šveice vai Latgales un Vidzemes reģioni kopā. Tai ir izteikti robota krasta līnija, un platākajā vietā tā sasniedz nepilnus 370 kilometrus jeb tikpat, cik ar auto jāpieveic no Durbes līdz Apei.
Savulaik Azovas jūra tika uzskatīta par Padomju Savienības mazāko jūru. Mūsdienās gan mazāka būtu nereti par ezeru uzskatītā Arāla jūra, kuras izmērs kopš PSRS sabrukuma sarucis par vairāk nekā 90%.
Spēcīga straume
Jūras baseinā ietek ap 20 upju, no kurām lielāko – Kubaņas un Donas – ūdeņi veido aptuveni 90% no visas ieplūdes. Dona ir piektā garākā upe Eiropā, ar savu gandrīz 1900 kilometru garumu par aptuveni 850 kilometriem apsteidzot Daugavu. Savukārt daļa no Kaukāza kalniem nākošās Kubaņas ūdeņu vēl pirms nedaudz vairāk nekā simt gadiem plūda tieši uz Melno jūru, taču pamazām par galveno gultni kļuva atzars, kas ietek Azovas jūrā.
Upju ūdens pienesums ir tik liels, ka liela daļa no tā plūst tālāk uz Melno jūru. Tā rezultātā Kerčas šaurumā ir salīdzinoši spēcīga straume, kuras dēļ regulāri jāatjauno kuģojamie ūdensceļi un pret eroziju jānostiprina krasti. Straume, īpaši ledus iešanas laikā arī ilgu laiku uzskatīta par lielāko izaicinājumu tilta celšanai pār Kerčas šaurumu, kas apsvērts jau kopš 19. gadsimta beigām, bet pilnībā tiks pabeigts 2019. gadā.
Seklākā pasaulē
Līdz ar lielo ūdens daudzumu Azovas jūrā nonāk arī liels daudzums smilšu, dūņu un citu organisko vielu, kā dēļ tā gadu gaitā kļuvusi par seklāko jūru pasaulē. Dziļākajā vietā Azovas jūra ir tikai 14 metrus dziļa, bet vidējais baseina dziļums ir aptuveni septiņi metri.
Ap upju deltām ir daudz iežu sanešu un mainīgu smilšu kāpu. Tas rada izaicinājumus kuģošanai, un daļa jūras, kā arī mākslīgais, aptuveni astoņus metrus dziļais kuģošanas kanāls, lielajiem kravas kuģiem šķērsojami tikai gultni pārzinošu velkoņu pavadībā.
Sekli dubļainā piekraste
Ņemot vērā jūras seklumu un iežu saneses, Azovas jūras perimetru ieskauj daudz lagūnu un līču, no kuriem ievērojamākais atrodas jūras rietumu daļā – Sivašs jeb Puvusī jūra. Tā faktiski ir plašs un salīdzinoši sekls lagūnu tīkls, kura kopējā platība ir aptuveni 2560 kvadrātkilometri jeb tikpat, cik Latvijas lielākais – Rēzeknes – novads.
No pārējās Azovas jūras to nodala Arabata strēle, kas ģeogrāfiski ir Krimas pussalas daļa. Arī Sivašā ik gadu uzņem daļu pārējā baseina ūdens, jo, ņemot vērā tā lielo platību, nelielo dziļumu un karsto klimatu, no tā ūdens izgaro daudz straujāk nekā no pārējās jūras akvatorijas.
Savukārt jūras dienvidaustrumos esošā Tamaņas pussalā un ūdenī netālu no tās krasta atrodami daži desmiti dubļu vulkānu. No tiem parasti lēnām un klusu līdz ar dažādām gāzēm izplūst dubļu straumes, taču vēsturiski fiksēti gadījumi, kad spēji izvirdumi netālu no piekrastes rada pat vairāk nekā 100 metrus platas salas. Tomēr jau minēto straumju dēļ tās ikreiz no jauna tiek noārdītas.
Lēnām mirst
Agrāk šī akvatorija tika uzskatīta par īpaši bagātīgu zivju, dažādu dzīvnieku, kā arī augu daudzveidības ziņā. Lai gan tajā joprojām nozveja uz kvadrātkilometru ir lielāka nekā blakus esošajā Melnajā jūrā, atkritumu, pārzvejas un lauksaimniecībā, kā arī šajā reģionā populārajā kokvilnas ražošanā izmantoto ķimikāliju dēļ gadu gaitā jūras fauna ir ievērojami sarukusi. Tā dēļ, piemēram, anšovu zvejas nozare jau uzskatāma par mirušu, bet delfīnu vizītes, kas reiz uzskatītas par ikdienišķām, kļuvušas par retumu.
Dabas draugi īpašu uzmanību vērš uz kuģu satiksmes radītajiem draudiem. Līdz pat politiskajam saspīlējumam starp Krieviju un Ukrainu par Kerčas šauruma izmantošanu un tilta uzbūvēšanai pār to, kas fiziski ierobežojis Azovas jūrā iebraucošo kuģu izmēru, satiksmes intensitāte jūrā ik gadu pieauga. Līdz šim ekoloģiski postošākais incidents fiksēts 2007. gada vētras laikā, kad Kerčas šaurumā nogrima četri Krievijas sauskravu kuģi un divi tankeri guva bojājumus, kā rezultātā ūdenī nokļuva ap 1300 tonnām naftas produktu un ap 6800 tonnām sēra.
Pagaidām nav iemesla uzskatīt, ka jūrā ekoloģiskā situācija ilgtermiņā varētu uzlaboties. Tās piekrastē atrodas divas nozīmīgākās Ukrainas tērauda un graudu eksporta ostas Mariupole un Berdjanska, kā arī Rostovas pie Donas osta, kas tiek uzskatīta par vienu no 15 lielākajām Krievijas kravas ostām.
