Piedņestras prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais parlamenta spīkers Jevgeņijs Ševčuks
Foto: Reuters/Scanpix

Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis bijušais parlamenta spīkers Jevgeņijs Ševčuks, liecina Piedņestras Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie oficiālie rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ševčuks ieguvis 73,88% balsu, bet otrs kandidāts pašreizējais parlamenta spīkers Anatolijs Kaminskis - 19,67% balsu. Pret abiem kandidātiem nobalsojuši 4,45% vēlētāju.

Jaunā valsts prezidenta inaugurācija notiks piektdien, 30.decembrī, pirmdien preses konferencē paziņoja Ševčuks, norādot, ka likumdošana paredz valdības izveidi divu nedēļu laikā pēc prezidenta inaugurācijas.

Viņš solīja, ka nākamajā dienā pēc stāšanās amatā izdos dekrētu par muitas un robežšķērsošanas režīmu atvieglošanu, uzsverot, ka tādu pašu rīcību sagaida arī no Moldovas puses - ierobežojumu atcelšanu Piedņestras ekonomikas pārstāvjiem un dzelzceļa satiksmes pilnīga atjaunošanu.

Viņš solīja, ka prezidentūras laikā mēģinās saglabāt Piedņestras neatkarības politiku. Ševčuks pauda gatavību iesaistīties sarunās ar Moldovu, "ja vien būs konkrēti piedāvājumi. "Plānoju veidot labas kaimiņattiecības ar kaimiņvalstīm - ar Moldovu un Ukrainu -, tajā pašā laikā padziļinot stratēģisko partnerību ar Krievijas Federāciju," teica Ševčuks, norādot, ka Piedņestras īstenotajā politikā tiks īstenota pēctecība.

Par savas prezidentūras sociālās un ekonomiskās politikas prioritātēm viņš nosauca cīņu ar bezdarbu, labvēlīga klimata radīšanu Piedņestras ekonomikas pārstāvjiem, Piedņestras rubļa stabilizāciju.

Jaunievēlētais Piedņestras prezidents neizslēdza iespēju, ka viņš savā komandā varētu iekļaut arī cilvēkus, kas atbalstīja citus kandidātus.

Bijušais Augstākās padomes (parlamenta) priekšsēdētājs Ševčuks vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām ieguva 38,55% balsu, bet Maskavas atbalstītais kandidāts pašreizējais parlamenta spīkers Kaminskis pirmajā kārtā saņēma 26,3% balsu.

Pašreizējais prezidents Igors Smirnovs pirmajā kārtā palika trešajā vietā, iegūstot 24,82% balsu. 70 gadu vecais Smirnovs ir Piedņestras prezidents kopš 1990.gada, kad šis pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotais reģions pasludināja neatkarību no Moldovas. Krievija oktobra vidū aicināja Smirnovu nekandidēt un dot iespēju jaunākam un diplomātiskākam pēctecim, kurš veicinātu ieilgušā Piedņestras konflikta izbeigšanu.

Strīdā par Piedņestras reģionu iesaistītās puses septembrī vienojās pēc piecu gadu pārtraukuma atsākt sarunas par konflikta atrisināšanu, un par sarunu pirmās kārtas mājvietu 30.novembrī un 1.decembrī kļuva pašreizējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts Lietuva.

Tā dēvētajās 5+2 sarunās par Piedņestras konfliktu piedalās Moldovas, Piedņestras, Krievijas, Ukrainas, EDSO, kā arī Eiropas Savienības un ASV pārstāvji. Piedņestra bija pārtraukusi šīs sarunas 2006.gadā Moldovas un Ukrainas noteikta muitas režīma dēļ, kuru Piedņestra nosauca par "ekonomisku blokādi", un kopš tā laika bija notikušas vien neoficiālas sarunas.

Domstarpības par Piedņestras statusu ir viens no Moldovas un Krievijas attiecību nestabilitātes iemesliem. Krievvalodīgo apdzīvotais reģions, kas ir Moldovas industriālais centrs, atšķēlās no tās 1990.gadā, bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abām valstīm ir etniska un valodas saikne. No starptautisko tiesību viedokļa Piedņestra joprojām ir daļa no Moldovas, taču faktiski tā ir neatkarīga republika ar savām pārvaldes institūcijām, policiju un valūtu. Piedņestras Moldāvijas Republiku, kāds ir tās oficiālais nosaukums, nav atzinusi neviena pasaules valsts.

1992.gadā cieta neveiksmi Moldovas centieni atgūt kontroli pār Piedņestru ar militāru spēku. 2006.gada septembrī Piedņestrā notika referendums, kurā 97 procenti dalībnieku nobalsoja par neatkarību no Moldovas un pievienošanos Krievijai, ar kuru Piedņestrai nav kopīgas robežas.

Par spīti Moldovas protestiem, Piedņestrā joprojām atrodas Krievijas karaspēka kontingents un Maskava atbalsta tās separātistu valdību. Maskava ir uzsvērusi, ka separātiskā reģiona līderi varētu piekāpties dažādām Moldovas prasībām, ja Moldovas valdība atteiktos no ieceres pievienoties NATO.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form