"Varas iestādes [Piedņestras galvaspilsētā] Tiraspolē uzskata, ka Krievijas armijas īpašums tagad "pieder Piedņestras tautai," tomēr es esmu Krievijas virsnieks un nepakļaušos to spiedienam," sacīja Jevsevičs.
Piedņestras Moldāvijas Republikas vadītāju militārais padomnieks Stefans Kicaks paziņoja, ka Tiraspole nolēmusi bloķēt ieroču izvešanu tāpēc, ka Krievija neesot izpildījusi savas saistības pret Piedņestru.
Piedņestras amatpersonas oficiāli atļāva Krievijas karaspēka izvešanu pēc tam, kad Maskava piekrita samazināt Piedņestras parādu Krievijai par dabasgāzi.
Krievija jau bija izvedusi 3000 tonnas munīcijas, kad separātisti sāka bloķēt izvešanu, kuru Krievija apsolīja īstenot EDSO samitā 1999.gadā.
Krievijai vēl jāizved no Piedņestras 12 000 tonnu munīcijas. Tur paliks vēl 30 000 tonnu munīcijas, kas ir novecojusi un tiks pārstrādāta Piedņestrā.
Piedņestrā, kuras statuss pēc īsa kara 1992.gadā ir nenoteikts, atrodas divarpus tūkstoši Krievijas karavīru. Miera spēki drīz tiks samazināti līdz pusotram tūkstotim karavīru.
Piedņestras separātistu līderi prasa šī novada neatkarību, bet Kišiņeva piedāvā Piedņestrai ne vairāk par plašu autonomiju Moldovas sastāvā. Piedņestras nenoteiktais statuss ir galvenais šķērslis miera procesā.