Piespiedu kārtā pārvietoto personu apmērs sasniedz Francijas iedzīvotāju skaitu  (9)

Ja pirms gada aģentūra ikgadējā ziņojumā "Globālās tendences" ("Global Trends") par 2014. gadu vērsa uzmanību, ka pasaulē gaidāms milzu migrācijas vilnis, tad jaunākais ziņojums par pērno gadu prognozes apstiprina.

2015. gads nesis solīto migrācijas vilni un pārspējis vairākus migrācijas rekordus.

Kā UNHCR informēja portālu "Delfi", 2015. gada beigās 65,3 miljoni cilvēku piespiedu kārtā pametuši savas mājas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šis skaitlis ir krietni audzis – 2014. gadā tie bija 59,5 miljoni un 2013. gadā 51,2 miljoni cilvēku.

Personu, kuras spiestas pamest savas mājas, skaits strauji sācis augt kopš 2011. gada, kad izcēlās karš Sīrijā. Aģentūras apkopotie dati liecina, ka 2015. gadā katru dienu vidēji 34 000 cilvēku kļuva par bēgļiem, patvēruma meklētājiem vai valsts iekšienē pārvietotām personām. Tas nozīmē, ka uz katriem 113 pasaules iedzīvotājiem viens ir tāds, kuram piespiedu kārtā jāpamet savas mājas.

Ja visi cilvēki, kuri spiesti pārvietoties, veidotu valsti, tad iedzīvotāju skaita ziņā tā būtu 21. lielākā valsts pasaulē, sasniedzot Francijas iemītnieku skaitu.

2015. gadā pasaulē kopā bija 21,3 miljoni bēgļu, 40,8 miljoni valsts iekšienē pārvietoto personu un 3,2 miljoni cilvēku gaidīja lēmumu par patvēruma piešķiršanu. Savukārt 126 800 cilvēku atgriezās savās mājās – dzimtenē, pārsvarā Afganistānā, Sudānā un Somālijā. Lai gan tas ir lielāks radītājs nekā 2014. gadā, tas vēl joprojām ir uzskatāms par zemu, norāda aģentūra.

Lielākā iekšzemes pārvietoto personu un bēgļu skaita "ražotāja" ir Sīrija. Savukārt Afganistāna un Somālija ierindojas kā nākamās valstis aiz tās. Tikmēr visvairāk bēgļu pērn uzņēmusi Turcija, Pakistāna un Libāna.

Ja raugās uz Eiropu, tad lielāko skaitu patvēruma meklētāju pieteikumu pērn saņēmusi Vācija (441 900) un Zviedrija (156 400).

UNHCR savā ikgadējā ziņojumā izceļ faktu, ka pērn no visiem pasaules bēgļiem vairāk nekā puse (51%) bija bērnu. Aģentūras aplēses liecina, ka pērn teju 100 000 nepilngadīgo pieprasījuši patvērumu – tas ir augstākais rādītājs kopš aģentūra ievāc datus par bērniem.

Vēstīts, ka pēc 2. Pasaules kara tika pieņemta 1951. gada Konvencija par bēgļu statusu, kā arī izveidots starptautisks aizsardzības režīms, kurš balstās uz starptautisko solidaritāti un dalītās atbildības principā. Tādējādi panākts, ka cilvēki, kuru dzīvība un brīvība ir apdraudēta, var lūgt aizsardzību un iespēju sākt jaunu dzīvi vietā, kur tiek garantēta viņu drošība.

Tāpat ziņots, ka Latvijā 2015. gadā alternatīvais statuss piešķirts 23 personām, savukārt bēgļa statuss piešķirts sešām personām.

No 1998. līdz 2015. gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1768 patvēruma meklētāji. Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 71 personai, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 148 personām.

Pērn patvērumu Latvijā lūgušas personas galvenokārt no Gruzijas, Ukrainas, Irākas, Afganistānas un Sīrijas.