Kara noziegumu izmeklētāji vēlāk ekshumēja 69 šajā Kosovas dienvidu ciemā nogalināto mirstīgās atliekas.
Zekiri pastāstīja par to, kā dienu pēc NATO bombardēšanas kampaņas uzsākšanas 1999.gada 24.martā Serbijas kareivji armijas formās ielauzās ciemā un sāka dedzināt mājas.
"Viņi pilnībā aplenca ciemu," sacīja augumā īsais, bet muskuļotais Zekiri."Viņi būtu nākuši tālāk pa ceļu un nodedzinājuši visas mājas."
Viņš sacīja, ka kādā brīdī viņš kopā ar dažiem ģimenes locekļiem paglābies netālajā ielejā, atstājot sievietes un bērnus. Vēlāk viņa tēvocis kopā ar savu dēlu devies apciemot sievietes un bērnus, un kopš tā laika Zekiri viņus vairs nav redzējis.
Šāvieni bija dzirdami visā ciemā, un kāds čigāns, kurš stāvējis Zekiri tieši blakus, ticis ievainots. "Viņi šāva uz viņu atkal, un viņš iekrita grāvī."
Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls tiesā Miloševiču par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci trijos konfliktos, kas sagrāva bijušo Dienvidslāviju - Horvātijā no 1991. līdz 1995.gadam, Bosnijā no 1992. līdz 1995.gadam un Kosovā 1999.gadā. Par zvērībām Bosnijā, kur notika asiņainākais Balkānu konflikts, kas laupīja dzīvību 200 tūkstošiem cilvēku un lika vēl miljonam doties bēgļu gaitās, bijušajam prezidentam izvirzīta arī apsūdzība genocīdā, kas ir vissmagākais kara noziegums.
Miloševiča prāvā jau ir liecinājuši 66 gadus vecais Kosovas albānis - bijušais provinces komunistu līderis Mahmuts Bakalli un ANO izmeklētājs, kurš parādīja deportācijas ceļu kartes, kuras tika izmantotas albāņu izvešanai no Kosovas.
Miloševiču apsūdz teroristiskās kampaņas pret albāņu minoritāti Kosovā organizēšanā, kuras laikā tika deportēti apmēram 800 000 cilvēku un nogalināti vismaz 900.
Genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci apsūdzētais Miloševičs pirmdien ANO tribunālā Hāgā pabeidza lasīt savu aizstāvības runu, pasludinot sevi par "morālo uzvarētāju" šajā vēsturiskajā prāvā.