Koka sarkofāgu 19. gadsimta vidū ekspedīcijā Ēģiptē uzgājis zinātnieks Čārlzs Nikolsons. Aptuveni 2500 gadus senais sarkofāgs kopā ar citām relikvijām pēc viņa nāves palikuši pētnieka kabinetā Sidnejas Universitātē, kurā viņš strādājis. Atstātās mantas universitātes pārstāvji reģistrējuši, atzīmējot, ka sarkofāgs ir tukšs.
Ilgus gadus tas atradās universitātes kompleksā esošā Nikolsona muzeja telpās, tomēr tikai nesen pētnieku grupa, pārskatot muzeja eksponātus, nocēluši tā vāku, atklājot, ka sarkofāgā kaut kas tomēr ir. Tajā uzieti kauli, pērles, audekla gabali un citi priekšmeti. Austrālijas zinātnieki drīz vien sapratuši ka senajā zārkā visus šos gadus atradies mumificēts sievietes ķermenis.
Spriežot pēc rakstiem uz sarkofāga, mirusī bijusi augstdzimusi persona vārdā Mernītitesa. Eksperti pēc padziļinātākas mirstīgo atlieku un sarkofāga izpētes nonākuši pie hipotēzes, ka viņa ap 600. gadu pirms mūsu ēras varētu būt bijusi augstākā priesteriene kara, tveices un slimību dievietes, kā arī visu lauvu mātes Sehmetas templī.
Ierasti šādus sarkofāgus muzeji un universitātes 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā iepirka no zinātniskajām ekspedīcijām, taču bieži vien tajos esošās mūmijas nebija oriģinālie kapa "iemītnieki". Lai gan šajā akmens zārkā kauli bija sajaukušies, sākotnējā skenēšana atklāja, ka joprojām vienkopus mumificētā stāvoklī atrodas sievietes potītes, pēdas un kāju pirksti.
Savukārt kaulu nolietojums ļāvis noteikt, ka augstdzimusī persona nāves brīdī bijusi vismaz 30 gadus veca. Pētījumi gan vēl turpināsies, lai no kaulu sastāva varētu noteikt mirušās ēšanas paradumus, piedzīvotās slimības un dažādus dzīvesstila aspektus.
