Pirmdien pie Krievijas vēstniecības Varšavā pulcējās 1940.gadā padomju spēku nogalināto Polijas virsnieku radinieki, pieprasot Krievijai Katiņas slaktiņu atzīt par genocīdu, kā arī protestējot pret Uzvaras dienas svinībām Maskavā.
Starp demonstrantu plakātiem viens bija ar uzrakstu "Katiņa 1940 - padomju genocīds", kā arī tika demonstrētas palielinātas fotogrāfijas ar pēc kara izrakto noslepkavoto poļu līķiem.

Krievijas ģenerālprokuratūra nesen slēdza izmeklēšanu par slaktiņu, kuru tā atteikusies atzīt par kara noziegumu. Saskaņā ar Krievijas veikto izmeklēšanu vairāk nekā 5000 poļu virsniekus nošāvusi bēdīgi slavenā padomju slepenpolicija NKVD pēc diktatora Staļina pavēles saņemšanas.

No 1940.gada 3.aprīļa padomju armija nogalināja vairāk nekā 22 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā. Pirmās gūstekņu nogalināšanas notika Katiņas mežā pie Ukrainas robežas.

1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā un ap to netālu no Smoļenskas Krievijā.

Nacistiskā Vācija nekavējoties vainoja slepkavībā padomju spēkus, bet Padomju Savienība vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.

Slaktiņš bija aizliegts temats Polijā līdz komunisma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju amatpersonas beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!