Britu policija meklē kādu melnu taksometru, kas uzbrukuma laikā pabrauca garām notikuma vietai.
Taksometra vadītājs palēninājis braukšanas ātrumu, bet pēc tam aizbraucis, izvairoties no citas automašīnas, kuras vadītājs bija apstājies, lai palīdzētu upuriem.
Pēc ĀM informācijas, vissmagāk cietušā un slimnīcā ievietotā vīrieša stāvoklis ir kritisks. Viņa radinieki ir informēti, taču pagaidām negrasās doties uz Lielbritāniju.
Mančestras policijas mājas lapā atrodams paziņojums, ka plkst.23.30 piektdienas vakarā policija saņēmusi izsaukumu uz kādu adresi, jo tur uz ielas pulcējoties liels bars - aptuveni 20 - jauniešu. Atbraucot policijai, pūlis izklīdis, un policija atradusi 38 gadus vecu vīrieti ar durtām brūcēm galvā. Ārsti viņa veselības stāvokli vērtē kā kritisku.
Savainoti vēl divi cilvēki - vīrietim konstatēti dūrieni vēdera dobumā, grieztas brūces un sasitumi, sievietei - grieztas brūces sejā un dūrieni mugurā. Otrdien viņi no slimnīcas atlaisti mājās.
Kā raksta interneta portāls "Manchester Online", viņi abi Anglijā dzīvojot jau piecus gadus.
Sestdienas rītā dažu kilometru attālumā noticis vēl viens līdzīgs uzbrukums trim čehiem - vienam vīrietim un divām sievietēm. Viņiem uzbrukuši un tos piekāvuši divi vīrieši.
Kā ziņots, pirms nepilna mēneša nacionālā naida dēļ Ziemeļīrijā kāda banda piekāva trīs Latvijas pilsoņus.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) visus Latvijas iedzīvotājus, kas uz ilgāku laiku atstāj Latviju, aicina ziņot Latvijas vēstniecībām, cik ilgi konkrētajā valstī viņi plānojuši uzturēties, jo tas atvieglotu Ārlietu ministrijas darbu, sniedzot palīdzību.
"Tas norāda, ka ksenofobija un neiecietība Eiropā, iespējams, ir daudz plašāk izplatīta, nekā mēs domājam," uzsver Pabriks. Viņaprāt, tad, kad kādā valstī etniska naida dēļ cieš citas valsts iedzīvotāji, atbildība ir jāuzņemas tās zemes varas un nevalstiskajām institūcijām, kur negadījums noticis.
Ārlietu ministrs pieļauj, ka incidenti, kas notikuši ar ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, ir ne tikai etnisko atšķirību dēļ, bet arī tādēļ, ka, paplašinoties Eiropas Savienībai (ES), aktivizējusies darbaspēka kustība. Iespējams, daļa citu Eiropas valstu iedzīvotāju jūtas sociāli, ekonomiski vai kulturāli apdraudēti.
"Šāda veida problēmas nākotnē pieaugs, ar to mums jārēķinās un tās jāaplūko katras valsts nacionālajā un ES līmenī," atzīst Pabriks.
Ministrs otrdien presei paziņoja, ka izstrādās īpašu plānu, kā aizsargāt Latvijas pilsoņus, vajadzības gadījumā vēršoties pie attiecīgo valstu valdībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
