Poļu antropologs apgalvo, ka atradis mūsdienu astronomijas tēva Nikolaja Kopernika (1473-1543) galvaskausu. Galvaskauss atrasts katedrālē Baltijas jūras ostas pilsētā Fromborkā, kas reiz ietilpa Prūsijas teritorijā.
Koperniks 1497.gadā tika iecelts par katedrāles kanoniķi, tajā pašā gadā, kad viņa onkulis tika iecelts par vietējo bīskapu.

Antropologs profesors Konrads Pjasekis ceturtdien intervijā Polijas radio pavēstīja, ka galvaskauss atrasts neiezīmētā kapā - grīdā netālu no katedrāles galvenā altāra.

Varšavas Centrālajā kriminālajā laboratorijā veiktā sejas rekonstrukcijā ar datoru izveidots apmēram 70 gadus veca vīrieša sejas attēls, kas līdzinās Kopernika portretam.

Zinātnieki tomēr atzīst, ka nav iespējams apstiprināt galvaskausa identifikāciju bez DNS pārbaudes. Šādu pārbaudi veikt nav iespējams, jo, cik zināms, Kopernikam nav pēcnācēju.

Poļu astronoms, matemātiķis un ekonomists Koperniks tiek uzskatīts par mūsdienu astronomijas tēvu, jo viņš izstrādāja heliocentriskās sistēmas teoriju. Tās pamatā ir uzskats, ka kosmosa centrā ir nevis Zeme, bet Saule.

Astronoms no Toruņas pilsētas, kas atrodas pašreizējās Polijas teritorijas vidienē, savā progresīvajā 1530.gada publikācijā "De revolutionibus orbium coelestium" ("Par debesu sfēru griešanos") šokēja laikabiedrus, paziņojot, ka Zeme katru dienu apgriežas ap savu asi un gada laikā veic ceļu apkārt saulei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!