Paredzēts, ka "Solidaritātes" bijušais līderis Lehs Valensa, kurš no elektriķa kļuva par valsts prezidentu, pārvēršot arodbiedrību par organizāciju, kas cīņā par politisko varu spēja mest izaicinājumu Komunistiskajai partijai, savā svinīgajā uzrunā norādīs, ka "Solidaritātes" kustība noveda pie aukstā kara beigām, kas simtiem miljoniem cilvēku arī aiz Polijas robežām atnesa brīvību un deva iespēju veidot patiesi vienotu Eiropu.
Savu dalību svinību noslēguma pasākumos ostas pilsētā Gdaņskā trešdien, 31.augustā, apstiprinājušas 29 valstu delegācijas. Vairums prezidentu un premjerministru, kuru ierašanās tiek gaidīta, būs no valstīm, kurām izdevies nokratīt Maskavas komunistisko režīmu.
Kāds svinību organizators, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, intervijā laikrakstam "The Independent" pavēstīja, ka ielūgums nosūtīts arī Krievijas valdībai, taču uz to nav saņemta atbilde.
Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels, kurš 1989.gadā atradās tā sauktās samta revolūcijas priekšgalā, izteica Polijai publisku pateicību par masveida cīņas uzsākšanu pret komunismu pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā - daudz agrāk nekā jebkurā citā Austrumeiropas valstī.
"Čehoslovākijā nebija pat mazāko pārmaiņu pazīmju," atzina Havels. "Taču notikumiem Polijā... bija izšķirošs iespaids uz pārmaiņām šeit, kā arī citās komunistiskā bloka valstīs."
Piemiņas pasākumi jau izsaukuši asas debates arī Polijā, kur jautājums par pāreju no sociālisma uz kapitālismu sabiedriskajā diskursā joprojām ir atvērts.
Polijas strādniekiem bija daudz jāizcieš "šoka terapijas" laikā, kad tika īstenotas reformas, pārejot uz tirgus ekonomiku, un vēl pašlaik bezdarba līmenis sasniedz 18%, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Piemēram, Gdaņskas kuģu būvētava, kur arodapvienība "Solidaritāte" tika dibināta, salīdzinājumā ar 1980.gadu darbavietu skaitu samazinājusi par 87,5%.
Savukārt citi Solidaritātes galīgajā uzvarā, kas tika panākta 1989.gadā, saskata kaunpilnu kompromisu ar tirāniskā komunistiskā režīma līderiem. Viņi uzskata, ka prezidenta Aleksandra Kvasņevska kā bijušā komunista klātbūtne aptumšo pasākumu, kas nodēvēts par "brīvības svinēšanu".
Starp svinību viesiem būs arī prorietumnieciski noskaņotais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili un Ukrainas valsts galva Viktors Juščenko, kuri nāca pie varas nesenajās "tautas revolūcijās". ASV delegāciju vadīs bijušais valsts sekretārs Džeimss Beikers, un tās sastāvā būs valsts sekretāra vietnieks Eiropas lietās pašreizējā prezidenta Džordža Buša administrācijā Daniels Frīds.
Attiecības starp Poliju un arvien autoritārāko Krievijas valdību pašlaik nonākušas viszemākajā punktā. Bez domstarpībām jautājumos par Otrā pasaules kara un aukstā kara vēsturi, spriedzi abu valstu starpā izsauc cīņa par ietekmi Baltkrievijā, kas atrodas starp abu valstu teritorijām, norāda "The Independent".
Maskavas atbalstītais autoritārā Aleksandra Lukašenko režīms apsūdz Varšavu par centieniem Baltkrievijā izraisīt pēc "Solidaritātes" parauga veidotu opozīcijas kustību.
Otrā pasaules kara 60.gadienas svinību laikā Maskavā šī gada maijā Putins pasniedz apbalvojumu pēdējam komunistiskās Polijas līderim ģenerālim Vojceham Jaruzeļskim.
Piektdien Gdaņskas kuģu būvētavā organizēto Žana Mišela Žāra koncertu apmeklēja 100 000 klausītāju. Koncerta kulminācijas brīdī, skanot vētrainām ovācijām, Žārs uz skatuves uzsauca Valensu.