Polija bažīga par CIP slepeno cietumu dokumentu iespējamo publiskošanu
Foto: AP/Scanpix

Polija otrdien pauda dziļas bažas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu publiskot slepenus dokumentus, ko Polija tiesai iesniegusi saistībā ar aizdomām, ka tās teritorijā atradušies slepeni ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Varšava ECT plānus atslepenot dokumentus par Poliju nodēvēja par draudiem valsts drošībai, lai gan tiesa uzstāj, ka ir saņēmusi tikai tādu informāciju, kas jau ir bijusi pieejama publiskajā telpā.

Septembrī Polija sniedza Strasbūrā bāzētajai tiesai informāciju par izmeklēšanu saistībā ar ASV Gvantanamo cietumā ieslodzītā apgalvojumiem, ka 2002.-2003.gadā viņu spīdzināja CIP cietumā Polijā.

Polijas valdība vairākkārt ir noliegusi, ka jebkad ir ļāvusi valstī atrasties tamlīdzīgām CIP institūcijām, tomēr prokuratūra sāka izmeklēšanu saistībā ar iespējamo CIP aizturēto personu slepenu pratināšanu un turēšanu cietumā Polijā.

Varšava lūdza ECT tās iesniegto informāciju par Saūda Arābijas pilsoņa Abdalrahima al Naširi, kas ir galvenais aizdomās turētais par 2000.gada oktobrī Jemenas ostas pilsētā Adenā notikušo "Al Qaeda" spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukumu ASV karakuģim "Cole", kurā tika nogalināti 17 amerikāņu jūrnieki, apgalvojumiem par viņa spīdzināšanu Polijā pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV.

Polijas tieslietu ministrs Jaroslavs Govins otrdien paziņoja, ka viņam "lielas bažas" rada ECT lēmums atklāt Varšavas sniegto informāciju par iespējamiem slepenajiem CIP cietumiem, uzsverot, ka tas ir "drauds Polijas drošībai".

Arī Polijas valdības preses dienestā norādīja, ka Polijai vajadzēja "būt piesardzīgākai sadarbībā ar tiesu", jo daudzi tās izmeklēšanas aspekti ir slepeni.

"Līdz savu izmeklēšanu nebūs pabeigusi Polijas prokuratūra mūsu sadarbība neatbildīs tiesas gaidām, lai mēs neapdraudētu savu izmeklēšanu un iespējamo apsūdzību izvirzīšanu," Polijas ziņu aģentūrai PAP klāstīja valdības pārstāvis.

Eiropas Padomes parlamentārajā izmeklēšanā 2007.gada jūnijā tika iegūti pierādījumi tam, ka slepeni CIP cietumi bijuši Polijā, Lietuvā un Rumānijā. Šādi cietumi pastāvējuši no 2003. līdz 2005.gadam un atradušies pilnīgā CIP pārraudzībā.

CIP cietums Polijā atklāts 2002.gada decembrī, tajā turēti vairāki "svarīgi aizturētie", viens no viņiem bijis 11.septembra uzbrukumu plānotājs Halids Šeihs Mohammeds, kas tika aizturēts Pakistānā 2003.gadā un gatavojas tiesai ASV militārajā tribunālā Gvantanamo līcī Kubā.

Polijas valdība vairākkārt noliegusi šādu cietumu atrašanos valsts teritorijā.

Savukārt aktīvisti 2011.gada jūlijā paziņoja, ka ieguvuši oficiālus dokumentus, kas apliecina, ka no 2002. līdz 2003.gadam Šumani militārajā bāzē Polijas ziemeļaustrumos piezemējušās septiņas CIP lidmašīnas un piecās no tām bijuši pasažieri.

Divi bēdīgi slavenajā Gvantanamo cietuma ieslodzītie Abu Zubaidahs un Abdalrahims al Naširi iesnieguši sūdzības, ka ir spīdzināti Polijas teritorijā.

Toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs 2007.gada septembrī atzina slepenu cietumu programmas eksistenci.

CIP pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV islāma terorismā aizdomās turētos sagūstīja un pēc tam nelegāli nogādāja uz nopratināšanu tādās valstīs kā Afganistāna, Ēģipte, Jordāna.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form