Situācijā, kad viena no ES valstīm Grieķija ir nonākusi bankrota priekšā, Polija par savas prezidentūras prioritātēm noteikusi ES ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, kā arī jaunu darba vietu izveidošanu un ES paplašināšanas turpināšanu. Varšava arī sola izdarīt pastiprinātu spiedienu uz Grieķiju un citām eiro zonas perifērijas valstīm, lai tās īstenotu reformas, kuras ļautu izkļūt no pašreizējās parādu krīzes.
"Mūsu pirmā prioritāte ir izaugsmes atjaunošana, un mēs esam pārliecināti, ka tam sekos arī viss pārējais. Mēs vēlamies pabeigt ES vienotā tirgus reformu, sevišķi pakalpojumu un interneta tirdzniecības jomā. Otrām kārtām, mēs vēlamies atvērt ES, turpināt paplašināšanos Rietumbalkānos," aģentūrai "Reuters" sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Savas prezidentūras laikā Polija arī grib pabeigt darbu pie ES patentu sistēmas, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, parakstīt līgumu ar Horvātiju par uzņemšanu ES, sākt sarunas ar Serbiju par iestāšanos ES, kā arī pabeigt brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Ukrainu.
Starp citiem saviem prezidentūras mērķiem Polija minējusi ES energodrošības vairošanu, kā arī ciešāku darbības saskaņošanu aizsardzības jomā starp ES un NATO.
Polija ES prezidentūru pārņem no Ungārijas, kas bija bloka prezidējošā valsts kopš 1.janvāra .
Latvijai šis pienākums būs jāpilda 2015.gada pirmajā pusē.