Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis ir izteicis kritiskas piezīmes par Vācijas līgumu ar Krieviju, kurā atrunāta gāzesvada būvniecība zem Baltijas jūras, apejot Polijas teritoriju.
Kvasņevskis stāsta, ka šī vienošanās tika panākta, nekonsultējoties ar Poliju vai pārējo ES, raksta BBC.

Varšava pauž bažas, ka cauruļvads varētu tikt izmantots, lai politisku iemeslu dēļ novirzītu sūtījumus prom no Polijas.

Kopš pievienošanās ES pagājušajā gadā Polija ir centusies panākt, lai visas dalībvalstis pieņemtu vienotu politiku pret Krieviju.

Kvasņevskis izteica nožēlu, ka Vācija ir nolēmusi neievērot Polijas un pārējās ES intereses un pieņemt sev izdevīgu lēmumu.

Līdzīgi kā lielākā daļa Eiropas valstu, Polija ir atkarīga no Krievijas naftas un gāzes piegādēm.

Pašlaik Maskavas un Varšavas attiecības ir vissliktākās kopš komunisma režīma sabrukuma, un daļa Polijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievija soda Poliju par tās atbalstu Ukrainai Oranžās revolūcijas laikā.

Kvasņevskis labprātāk vēlētos būvēt cauruļvadu pa sauszemi, cauri Baltijas valstīm un Poliju, taču viņa iebildumi, šķiet, nākuši par vēlu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien ieradīsies Berlīnē, lai parakstītu vienošanos par Baltijas gāzes vadu ar viņa Vācijas kolēģi Gerhardu Šrēderu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit