Polija piemin antikomunistiskās pretestības kustības cīnītājus
Foto: Sputnik/Scanpix

Polija trešdien piemin tos antikomunistiskās pretestības cīnītājus, kas turpināja bruņotu cīņu par savas valsts neatkarību arī pēc Otrā pasaules kara jeb tā dēvētos "ar lāstu apkrautos karavīrus".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Premjerministre Beāta Šidlo, sakot uzrunu piemiņas pasākumā, Varšavas Povonzku militārajā kapsētā, uzsvēra, ka "ar lāstu apkrautie karavīri", kuri atteicās nolikt ieročus, beidzoties Otrajam pasaules karam, un turpināja cīņu pret PSRS uzspiesto komunistisko marionešu režīmu, mums māca patriotisma nozīmi un mīlestību pret savu valsti, vēsta Polijas Radio.

"Šodien mēs atzīmējam īpašu dienu – Nacionālo ar lāstu apkrauto karavīru dienu," norādīja Šidlo, piebilstot, ka viņi "zināja, kā rīkoties grūtā laikā, un vēl šodien mums māca patriotisma nozīmi un mīlestību pret savu valsti, ko nozīmē upurēties citu labā."

Šidlo nolika ziedus un sveces pie pieminekļa "ar lāstu apkrautajiem karavīriem", kā arī pie atsevišķu antikomunistiskās bruņotās pretestības kustības komandieru apbedījumiem.

Ar lāstu apkrauto karavīru Nacionālās piemiņas dienu, kas veltīta to dažādo antikomunistisko grupējumu dalībnieku godināšanai, kuri pēc Otrā pasaules kara turpināja aktīvu cīņu par valsts neatkarības atjaunošanu, pirmo reizi atzīmēja 2011. gadā.

Termins "ar lāstu apkrautie karavīri" izvēlēts tāpēc, ka PSRS uzspiestais un balstītais komunistiskais marionešu režīms viņus savulaik centās attēlot kā "nodevējus, bandītus, fašistus un naidīgus elementus", kuri jāiznīcina.

Vēsturnieki lēš, ka antikomunistiskajā pagrīdē, kas turpināja aktīvu cīņu līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum, iesaistījās vairāk nekā 200 000 poļu, no kuriem 20 000 tieši piedalījās bruņotajā pretestības kustībā. 8600 pagrīdnieku krita, 5000 tika piespriesti nāves sodi, bet vēl 20 000 mira koncentrācijas nometnēs.

Pēdējais zināmais "ar lāstu apkrautais karavīrs" krita 1963. gadā, iekļūstot komunistiskā režīma drošības dienestu izliktā slēpnī.

1. marts tika izvēlēts tāpēc, ka šajā datumā 1951. gadā Varšavas Mokotovas cietumā komunistu varasiestādes noslepkavoja septiņus tolaik lielākās pretestības kustības "Brīvība un Neatkarība" (WiN) štāba locekļus.

WiN tika izveidota pēc tam, kad 1945. gada janvārī oficiāli pašlikvidējās Otrā pasaules kara poļu pretošanās kustības bruņotais spārns – "Armia Krajowa" (AK; burtiski – Tēvzemes armija).

Lēmumu par AK likvidāciju Londonā bāzētā Polijas trimdas valdība bija spiesta pieņemt, pakļaujoties Rietumu spiedienam, jo PSRS, kas tobrīd jau bija okupējusi Polijas teritoriju, bija to sabiedrotā.

Līdz ar WiM ieročus nenolika arī vairākas citas no AK izveidojušās grupas, kā arī no tās neatkarīgais formējums Nacionālie bruņotie spēki (NSZ).

Pret Ar lāstu apkrauto karavīru piemiņas dienas ieviešanu savulaik iebilda Polijas Demokrātisko kreiso alianse (SLD), kuras biedri lielākoties ir kādreizējie komunisti.

Bijušie komunisti, cenšoties notušēt savu kolaboracionistu pagātni, mēģina uzturēt mītu par "šķiru cīņu" un pēckara notikumus pasniegt kā "pilsoņu karu", tādējādi marionešu režīma amatpersonas un režīma drošības spēku kaujiniekus pielīdzinot pretestības kustības cīnītājiem.

Tas gan viņiem nav palīdzējis atjaunot savu reputāciju, un šobrīd Polijas parlamentā vairs nav pārstāvēta neviena no kreisajām partijām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form