Kā intervijā laikrakstam "Rosijskaja Gazeta" pastāstījis Krievijas Galvenās militārās izmeklēšanas pārvaldes vadītājs Aleksandrs Soročkins, "krimināllietā ir veiktas visas izmeklēšanas darbības Krievijas teritorijā. Ņemot vērā to, ka cietušie pauduši vēlmi iepazīties ar lietu, tā tiek tulkota poļu valodā."
Četri Krievijas armijas karavīri, kuriem bija jāapsargā 2010.gada 10.aprīlī notikušās aviokatastrofas vieta, apzaguši katastrofas upurus.
"Kad viņi kā vieni no pirmajiem ieradās katastrofas vietā, viens no viņiem atrada somu, no kuras paņēma maku ar banku kartēm. Makā bija uz lapas uzrakstīti pinkodi. Jau stundu pēc traģēdijas šie marodieri sāka noņemt naudu no kartes. Divu dienu laikā viņi no dažādiem bankomātiem izņēma apmēram 59 tūkstošus rubļu (1050 latus). Naudu viņi iztērēja savām vajadzībām. Iespējams, summa būtu lielāka, ja bankomāts nenobloķētu karti. Viņi ir pilnībā atzinuši savu vainu," sacīja Soročkins.
Marodieri bija vecumā no 19 līdz 26 gadiem. Trīs no viņiem bija sodīti pirms dienesta armijā.
Soročkins atzīst, ka korupcijas un zādzību līmenis armijas personāla vidū pieaug. Ja 2007. gadā, ar šādiem noziegumiem bija saistīti 7,5% lietu, ko izmeklēja kara prokurori, tad 2010. gadā to īpatsvars bija jau 17%.
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa sieva Marija un vēl 94 cilvēki, viņu vidū Polijas bruņoto spēku vadība un citas augstas amatpersonas, pērn 10.aprīlī gāja bojā pasažieru lidmašīnas "Tu-154" katastrofā Krievijā netālu no Smoļenskas.
Prezidents un viņu pavadošā delegācija bija ceļā uz Katiņas traģēdijas piemiņas vietu. 1940. gadā Staļina režīms šeit un citviet toreizējās PSRS teritorijā nogalināja 22 000 Polijas armijas virsnieku un civilpersonu.