Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien pavēstīja Igaunijai, ka uzsāk procedūru, lai Krieviju atbrīvotu no saistībām, kas noteiktas 18.maijā Maskavā parakstītajā robežlīgumā ar Tallinu, jo Igaunijas parlaments iekļāvis līguma preambulā netiešus atgādinājumus par padomju okupāciju. Kā uzskata Maskava, tas ļautu Igaunijai nākotnē izvirzīt teritoriālas un mantiskas pretenzijas Krievijas Federācijai.
Pirms tam Krievija atteicās parakstīt robežlīgumu ar Latviju, jo mūsu valsts valdība pieņēma lēmumu pievienot vienpusēju deklarāciju, kurā bija atsauce uz 1920.gada miera līgumu.
“Igaunija var paļauties uz Polijas atbalstu jautājumos, kas saistīti ar Igaunijas un Krievijas robežu, jo tā ir arī ES un Krievijas robeža,” norādīja Kvasņevskis.
Polijas prezidents, kas otrdien tikās ar savu Igaunijas kolēģi Arnoldu Rītelu, vēlāk tiksies arī ar premjerministru Andrusu Ansipu.
Trešdien Kvasņevskis turpinās savu Baltijas turneju, ierodoties Latvijā, kur tiksies ar prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Paredzēts, ka Latviju viņš pametīs ceturtdien.
Baltijas valstu apmeklējums seko Kvasņevska izteiktajai kritikai par Maskavas nevēlēšanos uzaicināt Lietuvas un Polijas valsts galvas uz Kaļiņingradas, jeb kādreizējās Kēnigsbergas 750.gadadienas svinībām.
Tas, ka uz oficiālajām svinībām nav uzaicinātas Polijas un Lietuvas augstākās amatpersonas, uzskatāms par “kaut ko vairāk nekā vienkāršu kļūmi”, Kvasņevskis pagājušajā nedēļā sacīja intervijā savas valsts televīzijas kanālam TVN24. “To vienkārši nav iespējams aptvert.”
Tuvāko kaimiņvalstu neuzaicināšana uz Kaļiņingradas jeb Kēnigsbergas 750.jubilejas svinībām, kurās piedalījās Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Francijas prezidents Žaks Širaks, ir Krievijas kļūda un “zināma mazvērtības kompleksa” pazīme, savukārt otrdien paziņoja Polijas ārlietu ministrs Adams Daniels Rotfelds.
Reaģējot uz saņemto kritiku, Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Kaļiņingradas jubilejas svinības ir Maskavas iekšējā lieta.