Polijas prezidents Andžejs Duda sestdien parakstīja parlamenta šonedēļ pieņemto likumu, kas ierobežo pretenzijas uz nacionalizētajiem nekustamajiem īpašumiem un kas izpelnījies asu kritiku no Izraēlas un ASV puses.
Dudas izplatītajā paziņojumā teikts, ka viņš iedziļinājies šajā jautājumā un nolēmis likumu parakstīt, lai izbeigtu juridisko neskaidrību un krāpšanu, kas saistīta ar īpašumiem, par kuru piederību nav skaidrības, lai gan kopš Otrā pasaules kara beigām pagājuši desmitiem gadu.
"Es noteikti noraidu [ar likumu saistīto] retoriku. (..) Šī likuma saistīšana ar holokaustu man rada stingrus iebildumus," norādījis Polijas prezidents.
"Esmu pārliecināts, ka ar manu parakstu beidzas tiesiskā haosa laikmets, reprivatizācijas mafiju laikmets, neskaidrība miljoniem poļu un cieņas trūkums pret mūsu valsts pilsoņu pamattiesībām. Es ticu valstij, kas sargā savus pilsoņus pret netaisnību," sacīts paziņojumā,
Jau vēstīts, ka jaunais likums nosaka 30 gadu termiņu, kurā var apstrīdēt tiesā administratīvus lēmumus par īpašuma atsavināšanu, ko lielākoties veica Polijas komunistu režīms pēc Otrā pasaules kara.
Jaunpieņemto likumu trešdien nosodīja Izraēlas un ASV ārlietu ministri.
"Es nosodu Polijas parlamenta šodien pieņemto likumu, kas kaitē gan holokausta piemiņai, gan upuru tiesībām," paziņoja Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids.
"Es turpināšu pretoties jebkādiem mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi (..) Polija zina, kāda ir pareizā rīcība - atcelt šo likumu," solīja Lapids.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka viņa valsts ir "dziļi nobažījusies, ka Polijas parlaments šodien pieņēma likumu, kas smagi ierobežo holokaustā izdzīvojušo un viņu ģimeņu, kā arī citu ebreju un neebreju īpašnieku iespējas panākt īpašumu restitūciju, kas netaisni konfiscēti Polijas komunistu laikmetā".
"Mēs aicinām prezidentu Dudu neparakstīt šo likumu vai saskaņā ar prezidenta pilnvarām nodot šo likumu Polijas konstitucionālajai tiesai," sacīja Blinkens.
Likuma atbalstītāji uzskata, ka tas nodrošinās lielāku skaidrību par īpašumtiesībām un likvidēs pastāvošo problēmu, ko rada korupcija un krāpnieciskas pretenzijas ar viltotiem dokumentiem.
Lai gan šis likums attiecas gan uz ebrejiem, gan citu tautību pārstāvjiem piederējušiem īpašumiem un to mantiniekiem, likuma pretinieki uzskata, ka tas nesamērīgi skars ebrejus, kas bieži nokavēja savu pretenziju pieteikšanu.
Polijā Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti seši miljoni tās pilsoņu, no kuriem puse bija ebreji. Pēc kara komunistu režīms nacionalizēja lielu skaitu īpašumu, kas bija pamesti, jo īpašnieki bija nogalināti vai aizbēguši.
Pēc komunistu režīma krišanas 1989. gadā Polija nepieņēma visaptverošu likumu par īpašumu restitūciju, kādi tika pieņemti citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki gan varēja pieteikt pretenzijas, vēršoties tiesā.
Polijas Ārlietu ministrija jūnijā paziņoja, ka "iespēja apstrīdēt valsts iestāžu lēmumu nevar būt neierobežota laika ziņā".
