Beļģija šonedēļ pārspēs Irākas rekordu, kļūstot par valsti, kas visilgāk dzīvojusi bez valdības, to atzīmējot ar "čipsu evolūciju".

Pēc seksa un skūšanās boikotiem ceturtdienas plāni nosēdināt naidīgos politiķus atpakaļ pie sarunu galda kārtējo reizi pierāda, ka valstij vēl nav zudusi humora izjūta.

Ceturtdien paies 249 dienas, kopš 11 miljonu cilvēku lielā valsts dzīvo bez valdības, kuru pēc pagājušā gada 13.jūnija vēlēšanām tā arī nav izdevies izveidot.

Beļģija jau ir pārspējusi Eiropas rekordu, kas līdz šim piederēja Nīderlandei, kura 1977.gadā bez valdības pavadīja 208 dienas, un tagad tiks pārspēts arī pasaules rekords.

Pērn Irākā politiskā krīze ilga 249 dienas, kurdiem, šiītiem un sunnītiem nespējot vienoties par valdības izveidi.

Lai atzīmētu šo notikumu, studenti ieplānojuši valsts mēroga "čipsu revolūciju".

"Mums pietiek politisko spēļu. Mums ātri jāizveido valdība un jāveic mūsu institūciju reformas, kas nāks par labu visiem beļģiem," AFP pavēstīja viens no demonstrāciju organizētājiem.

17.februārī flāmu un franču universitāšu studentu rīkotās demonstrācijas sola bezmaksas frī kartupeļus un ielu striptīzu.

Antverpenē protestos uzstāsies dīdžeji, Ljēžā tiks rīkotas zibakcijas, bet Ģentē 249 protestētāji izģērbsies līdz minimumam.

Savukārt Briselē protestētāji aicinājuši pulcēties pie tiesas namiem.

Plānotajiem pasākumiem savu atbalstu izteikuši arī pieci jaunieši, kas pagājušajā mēnesī vadīja pirmos lielos ielu protestus valstī. Sociālajā tīklā "Facebook" noorganizētais nepolitiskais gājiens sapulcināja 35 000 cilvēku.

Līdz šim izskanējuši arī aicinājumi protestēt pret politisko krīzi, boikotējot seksu, bet pazīstamais aktieris Benuā Pūlvorde aicināja vīriešus neskūties, līdz valsts nav tikusi pie valdības.

"Kad situācija ir šausmīga un nekas nevirzās uz priekšu, vai nu jākļūst par ciniķi, vai jārīkojas ar humoru," atzīmēja Beļģijas parlamenta augšpalātas deputāte Marlēna Temmermane, kura ierosināja izsludināt seksa streiku.

Politisko domstarpību centrā ir jautājums par lielākas patstāvības piešķiršanu valsts reģioniem - holandiešu valodā runājošajai Flandrijai, franciski runājošajai Valonijai un Briselei.

Līdz šim Beļģijas karaļa Alberta II izvēlētajiem vidutājiem tā arī nav izdevies panākt kompromisu starp flāmu un frankofonu partijām.

Pašreiz kā vidutājs darbojas valdības finanšu ministrs Didjē Reinderss, kuram par gūtajiem panākumiem karalim jāziņo jau šonedēļ, pastiprinot bažas par valsts tālāko likteni neveiksmes gadījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!