Politologi: Čavesa nāve sacelšanos Dienvidamerikā neizraisīs, naftas cenas būtiksi neietekmēs
Foto: AFP/Scanpix

Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāve diez vai izraisīs Dienvidamerikā "arābu pavasarim" līdzīgus tautas nemierus, bet notikuma ietekme uz naftas cenu pieaugumu ilgtermiņā ir pārspīlēta, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) politologi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Čavess bija simbols Latīņamerikas koalīcijai pret ASV, kurš, izmantojot sociālisma idejas, rūpējās par labākas dzīves nodrošināšanu, sevišķi trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem, tādā veidā vairojot savu popularitāti, RSU izplatītajā paziņojumā raksta lektors Māris Cepurītis.

"Ugo Čavesa nāve ir radījusi nestabilitāti, jo Venecuēlas politiskā un ekonomiskā stabilitāte vairāk vai mazāk ir balstījusies tieši uz paša Čavesa personību - viņa popularitāti lielā sabiedrības daļā un armijas atbalstu," skaidro RSU profesors un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Neskaidrība par valsts nākotni un jaunu līderi rada nestabilitāti. Ir iespējami konflikti starp mirušā līdera atbalstītājiem un oponentiem, kā arī cīņa par varu politiskajā elitē, teic Cepurītis, kurš plašus reģionālus nemierus neparedz.

"Čavesa nāve diezin vai radīs Dienvidamerikā ko līdzīgu Ziemeļāfrikā notikušajam "arābu pavasarim", jo "arābu pavasara" cēloņi ir meklējami plašākas sabiedrības mobilizācijā - tā bija sabiedriski sākta un virzīta kustība, savukārt Venecuēlā ir notikusi esošā līdera nāve, turklāt apkārt esošajās valstīs nav novērojams saspīlējams starp valdību un sabiedrību. Piemēram, Kubā faktiski jau ir notikusi valdības maiņa un sācies liberalizācijas process Fidela Kastro brāļa Raula Kastro vadībā. Līdz ar to Čavesa nāve neizraisīs straujus, viļņveida nemierus un plašas sabiedrības neapmierinātības izpausmes Dienvidamerikas valstīs," argumentē Cepurītis.

Sprūds uzsver, ka, atšķirībā no arābu līderiem, Čavess un viņam līdzīgi politiķi Latīņamerikā bauda lielu popularitāti. "Tā ir Latīņamerikas īpatnība, kur kreisi domājoši, atraktīvi populisti kļūst par sabiedrībā populāriem politiķiem. Līdzīgi ir Argentīnā, Brazīlijā, Bolīvijā un citviet," stāsta profesors, piebilstot, ka Čavesa popularitāti veicināja rūpēšanās par maznodrošinātākajiem slāņiem. 

Labklājības veicināšana nabadzīgajiem iedzīvotājiem prezidentam izdevās realizēt pārņemot valsts rokās naftas ieguves industriju un pārdalot ienākumus, akcentē Sprūds. Tomēr Čavesa ekonomiskajai politikai bijuši nopietni trūkumi.

"Daudzas ārvalstu kompānijas, pateicoties Čavesa uzsāktajai nacionalizācijai, ir pametušas Venecuēlu. Par to kaut vai liecina tas, ka pirms Čavesa Venecuēla ieguva 3 miljonu barelu naftas dienā, bet šobrīd tie ir tikai 2,5 miljoni barelu. Naftas sektors ir regresējis, neskatoties uz to, ka tajā ir milzīgas naftas rezerves," norāda Sprūds.

Politologs norāda, ka Venecuēlai nav izšķiroša loma kopējā pasaules naftas tirgū, tāpēc tā neatstās lielu iespaidu uz tirgus cenām, pat ja kāda ieinteresētā puse, pamatojot to ar Čavesa nāvi, censtos cenas paaugstināt. 

"Lai gan visaugstākais naftas cenas līmenis tika sasniegts 2008. gada vasarā,- gandrīz 150 ASV dolāru par barelu, visaugstākā vidējā gada cena par vienu barelu naftas ir tieši pēdējos gados, un šī tendence saglabājas - naftas cenas kāpj, un katru gadu šie vidējās cenas rekordi tiek pārspēti. Līdz ar to īstermiņā Čavesa nāve šo tendenci var pastiprināt, bet ilgtermiņā, protams, ja nebūs globālo satricinājumu un piegāžu nopietni traucējumi, kad katra barela piegāde būtu kritiska, to nevajadzētu pārspīlēt un potenciālās negatīvās sekas būtu ierobežotas," savu viedokli pamato Sprūds.

"Delfi" jau vēstīja, ka bijušais gaisa desantnieks Čavess, kurš 14 gadus bija Venecuēlas prezidents, otrdien 58 gadu vecumā mira pēc ilgas cīņas ar vēzi.

Čavess par Venecuēlas prezidentu pirmo reizi ievēlēts 1998. gadā. 2012. gada oktobrī viņš atkal uzvarēja vēlēšanās par nākamo sešu gadu prezidentūras termiņu. Čavesa valdība ir īstenojusi vairākas sociālās programmas, to skaitā veselības un izglītības pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Tomēr ar naftu bagātajā valstī nabadzība joprojām ir liela problēma.

Analītiķi uzskata, ka Čavesa nāve varētu mainīt politisko līdzsvaru Latīņamerikā - kaitējot kreisajiem spēkiem, bet nākot par labu centriskajām valstīm. Līdera nāvei varētu būt arī ekonomiskas sekas, jo Venecuēla dažām kaimiņvalstīm, sevišķi Karību reģionā, pārdod naftu zem tirgus cenām.

Pirmo reizi par saslimšanu ar vēzi Čavess paziņoja 2011. gada jūnijā, kopš tā laika viņš ir pārcietis četras operācijas. Precīzi dati par slimības raksturu un audzēja atrašanās vietu ķermenī nav publiskoti, bet, domājams, tas ir iegurņa zonā. 2012. gada jūlijā Čavess nosauca sevi par pilnībā izveseļojušos no vēža un uzvarēja oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās, bet jau decembrī devās uz Kubu, kur notika viņa ceturtā vēža operācija.

Pirms tās viņš paziņoja, ka savā vietā atstāj viceprezidentu Maduro, aicinot par viņu balsot arī nākamajās prezidenta vēlēšanās, ja ar pašu Čavesu kas atgadītos.

Pirms operācijas Venecuēlas ārsts Hosē Rafaels Markina intervijā Kolumbijas radiostacijai RSN paziņoja, ka Čavesam esot atlicis dzīvot ne vairāk par diviem vai trim mēnešiem.

Vairāk par to, kas varētu notikt pēc Čavesa nāves, var lasīt šeit.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nafta Ugo Čavess Venecuēla
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form