Foto: EPA/LETA
Kirgizstānas valdības krišana atgādina par Aukstā kara gadu konkurenci ASV un Krievijas starpā, ceturtdien atzina vairāki politologi, vienlaikus paužot pārliecību, ka, pēc visa spriežot, pēdējā lielvaru cīņā uzvarējis Kremlis.

Pēc dumpja, kurā tika gāzts prezidents Kurmanbeks Bakijevs, Maskava ir ieguvusi jaunu spēcīgu sabiedroto pagaidu valdības vadītājas Rozas Otunbajevas personā - ar viņu jau ceturtdien telefoniski sazinājies Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins.

ASV un Eiropas Savienība (ES), kas pamatā bija noraizējušās par piekļuvi Savienoto Valstu gaisa spēku bāzei Biškekas pievārtē, klusēdamas vēroja, kā prezidenta Bakijeva vara kļūst arvien brutālāka, sacīja Ņujorkas Kolumbijas universitātes profesors Aleksandrs Kūlijs.

"Šodien ASV un ES ir lielās zaudētājas. Tās abas valsts stabilitātes saglabāšanas vārdā nepauda kritisku nostāju par Bakijeva politiku un korumpēto pārvaldi," sacīja profesors.

Kaut arī Krievija nebija iesaistīta Bakijeva gāšanā, Maskava labprātāk kārtos darījumus ar Otunbajevu, kurai ir labas attiecības ar Putinu, norādīja Maskavas Kārnegī centra līdzstrādnieks Aleksijs Malašenko.
Putins "zina, kāda ir Kirgizstānas opozīcijas nostāja. Roza un viņas kolēģi apmeklēja Maskavu pirms mēneša", atgādināja Malašenko. "Viņi tikās ar dažiem cilvēkiem no [Kremļa partijas] "Vienotā Krievija", un visiem Maskavā ir diezgan laba izpratne par kirgīzu-krievu attiecībām."

Kirgizstāna 2009.gadā - drīz pēc tam, kad bija saņēmusi no Maskavas solījumu par divu miljardu dolāru lielu aizdevumu - paziņoja, ka slēgs ASV bāzi Manasā. Tomēr pēc tam, kad Vašingtona apņēmās trīskāršot samaksu par armijas bāzes nomu, Kirgizstānas vadība agrāko lēmumu manīja, un amerikāņi Vidusāzijas valstī varēja palikt. Daudzi toreiz to uztvēra kā pliķi sejā Krievijas valdībai.

Maz ticams, ka pagaidu valdība uzreiz vēlēsies mainīt nosacījumus līgumā par amerikāņu bāzi, spriež Kūlijs. Tomēr, attiecībām ar Maskavu uzlabojoties, domājams, arī jautājumā par Manas bāzi gaidāmas pārmaiņas.

Tūkstošiem cilvēku trešdien izgāja Biškekas ielās, protestējot pret korumpēto valdību un represijām pret neatkarīgajiem medijiem. Valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, tomēr rezultātā valdība pakļāvās protestētāju spiedienam un premjerministrs Danijars Usenovs nolika savas pilnvaras.

Par pagaidu valdības vadītāju kļuva bijusī ārlietu ministre Otunbajeva. Atbalstu jaunajai valdībai apliecinājusi policija un armija, savukārt Putins tai solījis humāno palīdzību.

Prezidents Kurmanbeks Bakijevs bēdzis no galvaspilsētas uz valsts dienvidiem - reģionu, kas tiek uzskatīts par viņa atbalsta bastionu. Prezidents cer no turienes uzsākt varas atgūšanas kampaņu, raisot bažas, ka valstī varētu sākties pilsoņu karš.

Trešdien nekārtībās Biškekā dzīvību zaudējuši 75 cilvēki, aptuveni 1000 cilvēku guvuši ievainojumus, liecina Veselības ministrijas statistika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!