Pieminot 26.gadskārtu, kopš Polijas komunistiskais režīms 1981.gadā izsludināja karastāvokli, vēršoties pret arodapvienību "Solidaritāte", Varšavas ielās ceturtdien izbrauca tanki un izgāja ar kalašņikova automātiem bruņoti zemessargi.
"Uzzināt par to laiku no grāmatām ir viena lieta, taču mēs vēlamies vēsturei iedvest dzīvību, likt cilvēkiem atcerēties un uzzināt no pašu pieredzes," aģentūrai AFP teica Damians Petšiks, viens no piemiņas akcijas dalībniekiem.

Tērpies komunistiskā režīma perioda zemessargu haki krāsas uniformā, 20 gadus vecais Varšavas universitātes Juridiskās fakultātes students labprāt uzklausa tos garāmgājējus, kas atšķirībā no viņa ļoti labi atceras komunistisko režīmu.

"Mainai paaudzei nav viegli iedomāties to laiku," atzīst Petšiks. "Tā atgriešana ielās ir labs veids, kā pieminēt tos, kas miruši, un [apjēgt], cik tālu Polija tikusi."

Petšiks piedalās pasākumā "Jaunieši atceras", kuru ceturtdien organizēja Polijas Pilsoniskās atbildības fonds.

Vēlāk ceturtdien plānota Solidaritātes aktīvistu un bēdīgi slavenās Motorizētās pilsoņu milicijas rezerves (ZOMO) kaujinieku sadursmes imitācija. Notiks arī semināri un karastāvokļu upuriem veltīta piemiņas mise.

1981.gadā toreizējais premjerministrs ģenerālis Voicehs Jaruzeļskis, mēģinot apspiest Solidaritātes vadīto antikomunistisko kustību, izsludināja karastāvokli.

Kamēr viņa kritiķi uzskata, ka tas bija mēģinājums nostiprināt komunistiskā režīma varu, kuru bija satricinājuši plašie Solidaritātes organizētie streiki, viņš pats apgalvo, ka tas bijis vienīgais veids, kā novērst potenciāli katastrofālo padomju karaspēka ievešanu.

Tomēr maz vēsturnieku uzskata, ka šāda padomju invāzija patiesi tikusi plānota.

Tūkstošiem antikomunistiskās kustības aktīvistu tika ieslodzīti, tostarp arī toreizējais Solidaritātes līderis un pirmais atjaunotās Polijas prezidents Lehs Valensa, kā arī pašreizējais valsts galva Lehs Kačiņskis.

Tika atslēgtas tālruņu līnijas, slēgti mediji un robežas. Arī iekšzemē pilsoņu pārvietošanās tika ierobežota.

Karastāvokļa ievešana un brutālā antikomunistiskās kustības apspiešana, cik zināms, prasīja 56 cilvēku dzīvības.

Kara stāvoklis tika atcelts 1983.gada 22.jūlijā. Astoņdesmito gadu otrajā pusē "Solidaritāte" atdzima un valsti atkal pārņēma streiki, kas noveda pie tā sauktajām apaļā galda sarunām, kuru laikā komunistiskā režīma pārstāvji piekrita brīvu vēlēšanu rīkošanai.

1989.gadā antikomunistiskā kustība, kas vēlēšanās uzvarēja, bez asinsizliešanas pārņēma varu un komunistiskais režīms bija gāzts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!