Portāls: Lietuva nelegālajiem migrantiem kļuvusi par ātrākajiem, lētākajiem un drošākajiem vārtiem uz Rietumeiropu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Lietuva, kas pēdējo mēnešu laikā saskārusies ar strauju nelegālo migrantu pieplūdumu pāri Baltkrievijas robežai, kļuvusi viņiem par ātrākajiem, lētākajiem un drošākajiem vārtiem uz Rietumeiropu, raksta portāls "15min.lt".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izdevuma žurnālisti sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem izpētījuši līdz šim neatklātus faktus par migrācijas shēmām, par to, kādus ceļus izmanto migranti, kas viņiem palīdz, kam un cik par to tiek maksāts.

Kopš gada sākuma pie šīs robežas aizturēti kopskaitā jau 3545 nelegālie migranti, lielākā daļa no viņiem ir Irākas pilsoņi vai par tādiem uzdodas. Tomēr kādai daļai ārvalstnieku izdodas palikt Lietuvas robežsargu nepamanītiem un turpināt ceļu uz savu sapņu zemi - visbiežāk uz Vāciju, bet, iespējams, arī uz Somiju, Franciju vai Norvēģiju. Kāds ir patiesais robežas šķērsotāju skaits, nav zināms.

Visai izsmeļošus padomus šādai ceļošanai var smelties gan slēgtās, gan atvērtās sociālo tīklu grupās, kur interesenti tiek iepazīstināti ar ērtākajiem maršrutiem, drošākajām robežu šķērsošanas vietām un iespējamajām grūtībām, kā arī veiksmīgāko ceļotāju pieredzi, tiek norādītas cenas un uzdoti iespējamo pakalpojumu sniedzēju kontakti, bet dažkārt piedāvāts arī iegādāties viltotus personas dokumentus un vīzas.

Parādījušies arī videoblogeri, kuri operatīvi iepazīstina tūkstošiem savu sekotāju gan ar jaunākajiem Lietuvas valdības lēmumiem attiecībā uz migrantiem, gan jaunāko statistiku par aizturētajiem, gan piedāvā stāstus par apstākļiem migrantu izmitināšanas vietās un citu informāciju; tiek rīkoti pat jautājumu un atbilžu seansi.

Kā liecina žurnālistu iegūtā informācija, ja viss rit gludi, ceļojums no Bagdādes līdz Berlīnei vienam cilvēkam izmaksā vidēji apmēram 3000 dolāru (2500 eiro) - tā ir optimālā attiecība starp nepieciešamajām izmaksām un iespējamajiem riskiem, taču atkarībā no izraudzītā pārvietošanās veida un atrastajiem palīgiem izmaksas var svārstīties ļoti plašā diapazonā.

Šāds ceļojums caur Baltkrieviju sākas ar pavisam legālu lidojumu uz Minsku. Līdz šim pavasarim no Bagdādes uz Baltkrievijas galvaspilsētu varēja nokļūt reizi nedēļā un šādus braucienus piedāvāja tikai dažas tūrisma aģentūras, bet tagad ceļotāju skaits krasi pieaudzis un no augusta reisi šai maršrutā tiek piedāvāti jau četras dienas nedēļā. Dodoties uz Baltkrieviju, vajadzīgs uzaicinājums, viesnīcas rezervācija vismaz uz nedēļu, negatīvi Covid-19 testa rezultāti, veselības apdrošināšana un biļete atceļam. Šos pakalpojumus var pasūtīt, iegādājoties tūrisma aģentūrā ceļojuma paketi, kas maksā vidēji 600 līdz 800 dolāru (500 līdz 700 eiro), bet dažās aģentūrās - pat līdz 1500 dolāru.

Minskā irākiešu tūristu uzņemšana ir visai ierasta lieta jau vismaz kopš 2017.gada, bet agrāk šo tūrisma aģentūru organizēto procesu stingri uzraudzīja Baltkrievijas dienesti, pirmām kārtām Valsts drošības komiteja, gidi centās neatstāt irākiešus vienus un kāda tūrista neatgriešanās grupā aģentūrām nozīmēja nopietnas nepatikšanas. Tagad situācija mainījusies un nepieļaut irākiešu tūristu bēgšanu cenšas tikai dažas aģentūras. Dažkārt no viņiem tiek savāktas pases, bet tiem, kas stingri izlēmuši neatgriezties, tas nav šķērslis - aptuveni puse migrantu Lietuvas robežu šķērso jau bez dokumentiem, ko dažkārt iznīcina paši, lai mazinātu iespēju tikt nosūtītiem atpakaļ.

Taksometrs līdz Baltkrievijas robežai izmaksā vairākus simtus eiro, apmēram tikpat nākas maksāt arī pavadonim par drošāko robežas šķērsošanas vietu parādīšanu. Sociālajos tīklos gan atrodams arī padoms līdz robežai nokļūt autobusā par 20–25 dolāriem. Savukārt no Lietuvas Vācijā ar taksometru var nokļūt par 400 līdz 1300 eiro, rēķinot uz vienu cilvēku. Atrast šo pakalpojumu par lētāko minēto cenu gan kļūst aizvien grūtāk, tomēr neiespējami tas nav, norāda portāls. Arī te var izlīdzēties ar autobusu Viļņa-Berlīne par nepilniem 60 eiro.

Piesardzīgākie taksometru šoferi nepiekrīt ierasties pie pašas robežas, daži nav ar mieru pat atbraukt uz Druskininkiem vai kādu citu pierobežas pilsētu, bet ir gatavi vest pasažieri uz Berlīni vienīgi no Viļņas, tādēļ daļa nelegālo ceļotāju nolemj vairākus desmitus kilometru līdz Lietuvas galvaspilsētai mērot kājām.

Pēc tiesībsargājošo iestāžu datiem, ar nelegālajiem taksometru pārvadājumiem nodarbojas galvenokārt Polijas teritorijā izveidoti grupējumi, kuros lielākoties darbojas ieceļotāji no ārvalstīm - ukraiņi, gruzīni, arābi, tadžiki un citu tautību šoferi, bet pēdējā laikā šai biznesā iesaistās arī lietuvieši.

Vienlaikus izdevums noskaidrojis, ka kontrabandisti, kuri piedāvā savus pakalpojumus Irākā, mudina iegādāties pilnu nelegālā ceļojuma paketi no Bagdādes uz Vāciju vai citu Eiropas valsti, maksājot par to 5000 līdz 10 000 dolāru. Šai summā ierēķināta visa ceļojuma organizēšana - lidojums, taksometrs līdz robežai, robežas šķērsošana, taksometrs no robežas līdz iecerētajam galamērķim un citi izdevumi. Tas krietni vien palielina iespēju sasniegt mērķi, nevis tikt aizturētam Lietuvā vai Polijā, tomēr drošas garantijas neviens nesola.

Žurnālisti izdibinājuši, ka no Bagdādes līdz Berlīnei var nokļūt arī par 700 dolāriem (600 eiro), bet tādā gadījumā migrantam pašam jāgādā par visu - jāsameklē gan pavadonis, gan taksometrs, turklāt pieaug risks tikt aizturētam un tā arī nenonākt līdz mērķim. Tādā veidā lielākoties ceļo vai nu gados jaunākie, vai pieredzējušākie migranti, vai cilvēki, kuriem vairāk naudas vienkārši nav. Šādu migrantu, kas aģentūrās iegādājas ceļojuma paketi līdz Minskai, bet tālāk maksā par atsevišķiem pakalpojumiem, ir visvairāk.

Biežākais iecerētais galamērķis ir Vācija, kur ir liela imigrantu kopiena, tādēļ vieglāk atrast darbu un mājokli, saņemt padomus dzīvei un savējo vidū ir lielāka drošības sajūta, bet Lietuvu migranti uzlūko tikai kā tiltu ceļā uz mērķi.

Tie, kuriem paveicies nonākt galā, Lietuvas maršrutu slavē kā vieglu un vienkāršu, citi brīdina, ka aizturēšanas gadījumā iespēju brīvi pārvietoties un bēgt nebūs.

Polijā un Latvijā pie robežas ar Baltkrieviju tiek aizturēts krietni mazāks nelegālo migrantu skaits. Zinātāji potenciālajiem migrantiem Polijas robežu neiesaka izvēlēties divu iemeslu dēļ.

Kā portāla žurnālistiem skaidrojis irākietis Amērs, "Baltkrievija Polijas robežu apsargā, bet Lietuvas robežu tur atvērtu". "Mans draugs nesen mēģināja pāriet Polijas robežu, taču Baltkrievijas robežsargi viņam to neļāva darīt, bet Lietuvas pierobežā tā nenotiek," viņš stāstījis. Arī citi migranti atzīst, ka Polijas robeža tiek apsargāta labāk - to pāriet nav neiespējami, bet tas prasa krietni lielākus pūliņus un zināšanas.

Otrkārt, migranti stāsta par gadījumiem, kad pie robežas viņus pamanījuši Polijas robežsargi un likuši doties atpakaļ uz Baltkrieviju, turklāt pēc aizturēšanas Polijā neesot izredžu bēgt.

Vēl vairāk par aizturēšanu migranti baidās no pirkstu nospiedumu ņemšanas, jo šī informācija nonāk vienotajā Eiropas Savienības datu bāzē, liedzot iespēju veiksmīgas bēgšanas gadījumā doties uz citu valsti un tur lūgt pavērumu ar svešu vārdu vai pēc deportēšanas uz izcelsmes valsti mēģināt nokļūt Rietumeiropā vēlreiz. Tādēļ no pirkstu nospiedumu ņemšanas migranti cenšas izvairīties, bet, ja tas nav iespējams, vismaz mēģina izkustināt pirkstus vai citādi traucēt kvalitatīva attēla iegūšanai.

Lietuvā visiem aizturētajiem migrantiem tik ņemti pirkstu nospiedumi, kurus nosūta uz starptautisko datu bāzi.

Minskas režīms neslēpj, ka Baltkrievijas robežsargi vairs neaiztur nelegālos migrantus, kuri dodas uz Lietuvu, bet attiecībā uz viņu tiešu iesaisti aprakstītajā shēmā viennozīmīgas skaidrības nav. Kā izteikušies "15min.lt" avoti Valsts robežapsardzes dienestā, daži migranti apgalvo, ka viņus līdz robežai pavadījuši un dažos gadījumos pat instruējuši maskēti cilvēki formastērpos.

Nedz portāla žurnālistiem, nedz viņu kolēģiem Baltkrievijā, kas palīdzējuši šai pētījumā, nav izdevies konstatēt nevienu konkrētu gadījumu, kad baltkrievu robežsargi tiešā veidā palīdzētu migrantiem šķērsot robežu - lielākoties viņu loma aprobežojusies ar apzinātu neiejaukšanos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltkrievija Berlīne Eiropa Eiropas Savienība Irāka Lietuva Minska Polija Vācija Viļņa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form