Ceturtdien pieņemtais likuma labojums tomēr paredz, ka vēršu nogalināšana ringā būs atļauta tikai pilsētās, kur tā notikusi vismaz 50 gadus bez pārtraukuma. Līdz ar to šī prakse tiks legalizēta tikai Barrankušas pilsētā pie Spānijas robežas, kur šis aizliegums ticis ignorēts 74 gadus, bet matadori un korridas organizētāji nekad nav tikuši sodīti par šo pārkāpumu.
Vēršu cīņas Barrankušā tiek rīkotas katru gadu augusta beigās.
Tradicionālajās Portugāles vēršu cīņās vērši netiek nogalināti arēnā, tomēr dzīvnieku, kura muguras augšdaļa ir vairākkārt sadurta, nokauj neilgi pēc šī pasākuma.
Parlamenta balsojumā par vēršu nogalināšanas legalizāciju netika ievērota partiju disciplīna, un likuma projekts tika pieņemts ar 116 balsīm par un 92 pret, deviņiem deputātiem atturoties un 13 neierodoties uz balsošanu. Likumprojektu atbalstīja deputātu vairākums no valdošās labēji centriskās Sociāldemokrātiskās partijas.
Balsojuma laikā dzīvnieku tiesību aizstāvju grupa, turot mākslīgu vērša galvu, stāvēja uz parlamenta kāpnēm un skandēja: "Nāve vēršu cīņu arēnā ir nacionāls kauns!".
Debates par šo likuma labojumu šonedēļ piesaistīja arī franču kinozvaigznes Brižitas Bardo uzmanību. Bijusī aktrise, kas ir kļuvusi par dzīvnieku tiesību aktīvisti, pirmdien atklātā vēstulē Portugāles premjerministram Žozē Manuelam Duranam Barrosu iebilda pret "šīs barbariskās izrādes" legalizāciju.
Dzīvnieku tiesību aktīvistus satrauc iespēja, ka Barrankušas izņēmuma stāvoklis kļūs par precedentu citām Portugāles pilsētām ar vēršu cīņu tradīcijām.
Vairākas Portugāles pilsētas pēdējā laikā ir paudušas atbalstu tradicionālajām vēršu cīņu metodēm. Pagājušā gada septembrī matadors Pedritu di Portugals izpelnījās ovācijas, nogalinot vērsi Moitas pilsētā dienvidos no Lisabonas.
Arvien plašāks atbalsts vēršu nogalināšanai arēnā pamudināja prezidentu Žorži Sampaiju jūnijā aicināt piešķirt īpašu juridisku statusu Barrankušai, respektējot šīs pilsētas tradīcijas.