Prāgā grib pieminekli Vlasova armijai; Krievijas vēstniecība iebilst
Foto: Kadrs no kinohronikas

Čehijas galvaspilsētas Prāgas Žeporijes pašvaldība paziņojusi par ideju rajonā izveidot pieminekli tā sauktajai "Krievijas atbrīvošanas armijai" (ROA), ko nacistiskās Vācijas paspārnē Otrā pasaules kara laikā veidoja gūstā nokļuvušais padomju ģenerālis Andrejs Vlasovs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Municipalitātes vadītājs Pavls Novotnijs, kurš nācis klajā ar šādu piedāvājumu, savu pozīciju pamato ar to, ka ROA karavīri ģenerāļa Sergeja Bunjačenko vadībā 1945. gada maijā atbrīvoja Žeporiju un citus Prāgas rietumu rajonus no vācu spēkiem, nākot palīgā Prāgas sacelšanās dalībniekiem, ziņo "Radio Svoboda".

Kaujās pret vāciešiem Prāgā gāja bojā aptuveni 200 vlasoviešu. Žeporijes pašvaldība jautājumu par pieminekli ROA karavīriem plāno apspriest 16. decembrī.

Uz šo ierosinājumu pirmdien noreaģējusi Krievijas vēstniecība Čehijā. Iestāde savā paziņojumā pauž nostāju, ka Vlasova armija bija kolaborantu bruņots formējums, ko radījusi Trešā reiha vadība. Pieminekļa uzstādīšana par godu šiem spēkiem nozīmētu Nirnbergas tribunāla verdikta un ANO konvencijas pārkāpumu, uzskata vēstniecībā.

Žeporijes municipalitāte vēstniecības paziņojumu savukārt uzskata par iejaukšanos rajona iekšējās lietās. Apkaimes administrācijas "Facebook" ierakstā uzsvērts, ka rajonu 1945. gada maijā atbrīvoja tieši ROA spēki un ka apkaimē nepriecāsies redzēt ne Krievijas vēstnieku Aleksandru Zmejevski ne prezidentu Vladimiru Putinu.

Jāatgādina, ka šovasar cita Prāgas apkaime – Prāga-6 – nolēma pārvietot pieminekli PSRS maršalam Ivanam Koņevam, kurš PSRS vēstures interpretācijā tiek uzskatīts par Prāgas atbrīvotāju. Pēc kara Čeholsovākija brīvību gan neatguva, bet nonāca PSRS ietekmes sfērā.

Šis padomju vēstures skaidrojums tika pārskatīts tikai pēc Čehoslovākijas komunistiskā režīma krišanas 1989. gadā un parādījās publikācijas par ROA lomu Prāgas atbrīvošanā.

Vlasovs bija krievu ģenerālis, kurš Otrā pasaules kara laikā nokļuva vācu gūstā un piekrita sadarboties ar nacistiem. Kopš 1943. gada viņš aicināja krievus pievienoties "Krievijas atbrīvošanas armijai" un cīnīties pret Staļina režīmu, ko izmantoja vācu propaganda.

Reālas kaujas spējīgas ROA vienības nacisti gan atļāva izveidot tikai 1944. gadā, kad Vācija karu bija jau faktiski zaudējusi. Daļa ROA vienību piedalījās kaujās pret PSRS spēkiem austrumu frontē.

Neilgi pirms Vācijas sagrāves ROA vadība nolēma vairs nepakļauties nacistiem un izlauzties uz rietumiem, lai tur padotos. Pirmā vlasoviešu divīzija Bunjačenko vadībā piedalījās Prāgas sacelšanās kaujās, taču nemiernieki 7. maijā lika ROA pilsētu pamest.

Vairums vlasoviešu tika izdoti PSRS. Pats Vlasovs tika sagūstīts un Maskavā sodīts ar nāvi par valsts nodevību. Par ROA darbības vērtējumu Čehijā turpinās strīdi. Virkne vēsturnieku norāda, ka ROA Pirmā divīzija pirms tam piederēja vācu apakšvienībām, kas piedalījās Varšavas sacelšanās apspiešanā.

Savukārt Prāgas Žeporijes rajona mērs Novotnijs ir pazīstams ar savu bezkompromisa antikomunistisko nostāju un Krievijas varas kritizēšanu. Pret viņu Čehijā ir ierosināta krimināllieta – viņš tviterī pauda viedokli, ka būtu jāpakar Čehijas komunistu deputāts Zdeneks Ondračeks par to, ka viņš viesojās tā sauktajā "Doņeckas tautas republikā".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Čehija Krievija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form