Prāgas atbrīvošana: izveidots ceļvedis pa vlasoviešu apbedījuma vietām
Foto: Kadrs no video

Nesen mediju uzmanību izpelnījās Čehijas galvaspilsētas rajona un Krievijas vēstniecības strīds par ideju atklāt pieminekli tā sauktās "Krievijas atbrīvošanas armijas" (ROA) karavīriem, kas Otrā pasaules kara noslēgumā palīdzēja Prāgas sacelšanās dalībniekiem atbrīvot pilsētu no nacistiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas, neapšaubāmi, raisījis interesi par ģenerāļa Andreja Vlasova vadītās Vācijas spēku pakļautībā esošās vienības vēsturi un lomu Otrā pasaules kara notikumos.

Tāpēc interesanti pieminēt, ka žurnālists un fotogrāfs Vladimirs Pomorcevs izveidojis karti ar visām zināmajām vlasoviešu apbedījuma vietām Prāgas galvaspilsētā.

ROA: radīta propagandai un cīņai pret PSRS

Tā sauktā "Krievijas atbrīvošanas armija" (ROA) nacistiskās Vācijas paspārnē sākta veidot 1943. gadā. Tajā pievienoties aicināja krievus, kuri vēlējās cīnīties pret PSRS – pārsvarā tie bija gūstā nonākuši sarkanarmieši un dezertieri.

Par armijas vadītāju nozīmēja gūstā nonākušo padomju ģenerāli Andreju Vlasovu, kurš piekrita sadarboties ar nacistiem. Tāpēc ROA arī pazīstama kā Vlasova armija, bet tās karavīri kā vlasovieši. Tiesa, nacisti krieviem ne visai uzticējās un ROA vārds kalpoja pārsvarā propagandas nolūkos.

Noteikta daļa ROA karavīru, pārsvarā virsnieki, nebija PSRS pilsoņi, bet gan boļševiku pretinieki, kas Krieviju pameta pilsoņu kara laikā.

Īstas kaujasspējīgas krievu vienības, kas nebija tiešā veidā pakļautas vācu spēkiem, vlasoviešiem ļāva izvedot vien karam tuvojoties beigām 1944. gadā. Prāgā tika dibināta tā sauktā Krievijas tautu atbrīvošanas komiteja ar ģenerāli Vlasovu priekšgalā, kurai vēlāk pakļauta ROA.

Aktīvo ROA vienību karavīru skaits 1945. gadā tiek lēsts 50 000 vīru apmērā.

Vienīgā kauja, kurā ROA kā formācija cīnījās pret padomju spēkiem, notika 1945. gada aprīlī pie Oderas upes. Vlasovieši kopā ar Vāciešiem 1945. gada aprīlī piedalījās arī kaujā pret amerikāņu spēkiem pie Nirnbergas.

ROA un Prāgas sacelšanās

1945. gada janvārī Vlasovs nolēma ar savu armiju virzīties uz rietumiem un padoties sabiedrotajiem. Savukārt ROA Pirmā divīzija (ap 23 tūkstoši vīru) Sergeja Bunjačenko vadībā maija sākuma devās palīgā Prāgas sacelšanās dalībniekiem. Saskaņā ar dažādām ziņām Vlasovs negribīgi piekritis Bunjačenko plānam, vai arī nav piekritis un viņu ceļi šķīrušies.

Prāgas sacelšanās dalībnieki bijuši slikti sagatavoti, tāpēc labi bruņoto vlasoviešu ierašanās mainīja spēku samēru par labu pilsētniekiem.

Vlasovieši Prāgas kaujās pret vācu spēkiem iesaistījās 5. maijā un jau nākamajās divās dienās pilnībā kontrolēja pilsētas centru. Pateicoties vlasoviešiem ieņemts Ruzines lidlauks, ko vācieši izmantoja gaisa uzbrukumiem pilsētai.

Tā kā čehu pretošanās kustība nevēlējās un visticamāk arī nespēja garantēt ROA drošību pēc Sarkanās armijas ierašanās, vlasovieši Prāgu steigā pameta 7. maijā.

Jau nākamajā dienā Prāgas sacelšanās beidzās ar vācu garnizona kapitulāciju. Bet pirmās Sarkanās armijas vienības, kuras PSRS vēstures interpretācijā tiek slavētas kā Prāgas atbrīvotājas, pilsētā ieradās 9. maijā.

Apbedīti arī kā sarkanarmieši

Tiek uzskatīts, ka kaujās Prāgā gāja bojā ap 300 vlasoviešu, taču dati, domājams, nav pilnīgi. Atkāpjoties no Prāgas, nogalinātie un ievainotie tika pamesti pilsētā.

Komunistiskajā Čehoslovākijā ROA piedalīšanās Prāgas sacelšanās kaujās un vācu garnizona kapitulācija vēl pirms sarkanarmiešu ierašanās tika noklusēta. Oficiāli Prāgu 9. maijā atbrīvoja PSRS spēki.

Pēc vācu spēku padzīšanas Čehoslovākija gan nekļuva brīva, bet uz daudzām desmitgadēm nonāca PSRS ietekmes sfērā.

Daudzi vlasoviešu apbedījumi pēc kara tika pamesti un aizmirsti, skaidro Pomorcevs. Citi kļuva par memoriālu Prāgas sacelšanās dalībniekiem. Turklāt vlasoviešu apbedījumi tajos marķēti kā nezināmi kritušie vai nav atzīmēti vispār, viņš izpētījis.

Situācija mainījās tikai pēc Samta revolūcijas, taču pēc gadu desmitiem daudzi kapi bija jau zuduši uz visiem laikiem. Pomorcevs savā ceļvedī apkopojis visus zināmos Vlasoviešu apbedījumus Prāgā un tās apkārtnē.

Pilsētā atstāti kritušie vlasovieši nereti apglabāti līdzās Sarkanās armijas karavīriem brāļu kapos Prāgā, atklājis fotogrāfs.

Savukārt ievainotie nonāca gūstā un daudzi no tiem tika nošauti. Tā radies lielākais vlasoviešu apbedījums Prāgā – Olšanskas kapsētā guldīti 187 cilvēki.

Ar pilnu Pomorceva pētījumu un ceļvedi krievu valodā var iepazīties šeit.

Izdoti PSRS

Prāgu pametušās Bunjačenko vienības, tāpat kā citi ROA karavīri, cerēja padoties amerikāņiem, kuri tobrīd atbrīvoja Čehoslovākijas rietumu daļu.

Daudzi ROA karotāji gan līdz sabiedrotajiem netika un nonāca PSRS gūstā. Daļa tika nošauti uz vietas, citi nonāca gulaga nometnēs. Pašu Vlasovu un viņa sabiedrotos amerikāņi izdeva PSRS, kur tie tika sodīti ar nāvi.

Amerikāņi nebija ieinteresēti strīdēties ar PSRS un arī viņi rokās nonākušie vlasovieši tika izdoto PSRS. Paglābties izdevies vien nelielām vlasoviešu grupām.

PSRS ROA karavīrus uzskatīja par nodevējiem un nacistu kolaborantiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Čehija Krievija Otrais pasaules karš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form