Preses brīvība pasaulē turpina kristies; Latvija ierindojusies 55.-60.vietā
Foto: DELFI

To cilvēku skaits, kuriem ir pieeja brīviem medijiem, noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējo 16 gadu laikā, liecina trešdien publiskotais ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ikgadējais ziņojums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

197 valstu konkurencē Latvija ierindojusies 55.-60.vietā, Lietuva 40.-44.vietā, bet Igaunija ierindojusies 13.-18.vietā. Visas Baltijas valstis mediju brīvības ziņā atzītas par brīvām.

Aplūkojot situāciju pēdējo piecu gadu laikā, "Freedom House" secinājusi, ka valstu lejupslīde mediju brīvības ziņā pārspēj pozitīvos sasniegumus, kas liecina, ka mēģinājumi ierobežot preses brīvību ir plaši izplatīti un izaicinājumi mediju daudzveidībai un informācijas pieejamībai joprojām ir ievērojami.

Organizācija to skaidro ar nestabilitāti pasaulē, secinot, ka 2012.gadā sevišķi negatīvu ietekmi uz mediju brīvību atstājis Mali konflikts, situācijas pasliktināšanās Grieķijā un pastiprinātā mediju kontrole Latīņamerikā.

Pērnā gada sasniegumi mediju brīvības jomā Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā joprojām ir apšaubāmi. Ja Tunisijai un Lībijai lielā mērā izdevies saglabāt tā dēvētā arābu pavasara rezultātā sasniegto, tad Ēģipte piedzīvojusi smagu kritumu atpakaļ, secinājusi "Freedom House".

"Divus gadus pēc nemieriem Tuvajos Austrumos arvien vērojami autoritāro valdību (..) pastiprināti pūliņi uzlikt žņaugus atklātam politiskajam dialogam gan internetā, gan ārpus tā," atzīmēja "Freedom House" prezidents Deivids Dž.Kreimers.

Viņa vadītā organizācija secinājusi, ka Sīrijā valdība turpina ierobežot konflikta atspoguļošanu medijos un izplata maldinošu informāciju caur valsts vadītajiem telekanāliem. Žurnālistiem un blogeriem nākas strādāt vidē, ko raksturo bailes un nedrošība.

Tomēr centralizētās kontroles samazināšanās plašos valsts apgabalos ļāvusi vietējiem iedzīvotājiem iesaistīties notikumu atspoguļošanā, devusi iespēju izveidot jaunus mediju izdevumus un samazināt pašcenzūras apmērus, secināts "Freedom House" ziņojumā.

Arī Krievija un Ķīna turpina turēt ciešā tvērienā tradicionālos medijus. Šajās valstīs kritiķi nereti tiek aizturēti, ieslodzīti cietumos vai apsūdzēti, mediju izdevumi tiek slēgti vai citādi cenzēti.

Līdzīga situācija vērojama arī Irānā un Venecuēlā, bet Krievijas līmenis metis negatīvu ēnu uz visu Eirāziju, secinājusi "Freedom House".

Izmantojot dažādus kritērijus, "Freedom House" sagrupē valstis pēc mediju brīvības brīvās, daļēji brīvās un nebrīvās un laika gaitā seko līdzi situācijas attīstībai.

Kopumā no 197 valstīm un teritorijām, ko organizācija novērtējusi 2012.gadā, par "brīvām" atzītas 63 jeb 32%, 70 jeb 36% novērtētas kā "daļēji brīvas", bet 64 jeb 32% - kā "nebrīvas".

"Freedom House" secinājusi, ka mazāk nekā 14% pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kuras no mediju darbības viedokļa uzskatāmas par brīvām. 43% pieejami daļēji brīvi mediji, bet 43% dzīvo valstīs, kuru mediji nav brīvi.

Turklāt, salīdzinot ar 2011.gadu, vērojama nosvēršanās "nebrīvo" valstu virzienā, secinājusi organizācija.

Labi ja katrs sestais planētas iedzīvotājs dzīvo valstī, kur politiskie notikumi tiek atspoguļoti pamatīgi, žurnālistu drošība tiek garantēta, valsts iejaukšanās mediju darbā ir minimāla un prese netiek pakļauta apgrūtinošam ekonomiskam vai juridiskam spiedienam.

Skatoties globālā mērogā, liela ietekme ir divām valstīm - Ķīnai un Indijai -, kurās dzīvo aptuveni trešā daļa pasaules iedzīvotāju. Pagājušajā gadā mediji šajās valstīs novērtēti attiecīgi kā nebrīvi un daļēji brīvi.

To cilvēku skaits, kuriem ir pieeja brīviem medijiem, 2012.gadā samazinājies par pusprocentpunktu, salīdzinot ar 2011.gadu, noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 1996.gada, kad "Freedom House" sāka savā ziņojumā ietvert datus par iedzīvotāju skaitu.

Savukārt to cilvēku skaits, kuri dzīvo valstīs ar nebrīviem medijiem, gada laikā pieaudzis par 2,5 procentpunktiem, jo šajā kategorijā atkritušas tādas biezi apdzīvotas valstis kā Ēģipte un Taizeme.

"Freedom House" secinājusi, ka kategoriju maiņa daudzos gadījumos ir saistīta ar ekonomisko spiedienu uz medijiem un vispārējām finansiālām grūtībām daudzos pasaules reģionos.

"Eiropas ekonomiskās krīzes izraisītie politiskie nemieri un finansiālais spiediens negatīvi ietekmēja mediju brīvību Grieķijā, kas ierindojusies daļēji brīvo kategorijā," atzīmēts "Freedom House" ziņojumā.

Organizācija secinājusi, ka situācija pasliktinājusies arī Izraēlā, tiesa, ne tik krasi kā Grieķijā. Politiskās iejaukšanās un ekonomiskā spiediena rezultātā arī Izraēla mediju jomā ierindojusies daļēji brīvo valstu kategorijā.

Ievērojami situācija pasliktinājusies Latīņamerikā, kur mediju jomā nebrīvo valstu skaits sasniedzis augstāko punktu kopš 1989.gada.

Ekvadora un Paragvaja ir izkritušas no daļēji brīvo valstu kategorijas.

Paragvajā situācija pasliktinājās pēc kreisā prezidenta Fernando Lugo impīčmenta, jo nākamā administrācija, ko vadīja prezidents Federiko Franko, veica tīrīšanu valsts medijos. Savukārt Ekvadora mediju ziņā nebrīvo valstu kategorijā ierindojās, pieņemot likumu, kas noteica medijiem ierobežojumus, ziņojot par vēlēšanu kampaņām un kandidātiem.

Savienotās Valstis "Freedom House" mediju ziņā atzinusi par brīvu valsti, tomēr organizācija brīdinājusi, ka sliktā ekonomiskā situācija mediju nozarē apdraud mediju dažādību, un bažas rada arī avotu aizsardzības likumu trūkums federālā līmenī.

Izvērtējot mediju brīvību aizvadītajā gadā, no vissliktāk novērtētajām valstīm visdramatiskākā situācija konstatēta Baltkrievijā, Kubā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Eritrejā, Irānā, Ziemeļkorejā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.

Par visbrīvākajām valstīm atzītas Norvēģija un Zviedrija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form