Kā vēlāk norādījis Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra direktors Rītis Rainis, uzbrukumu trešdienas vakarā pieredzējušas vismaz 19 interneta vietnes, ieskaitot četras jau pieminētās. Galvenokārt cietušas pašvaldību vietnes. Lai gan uzbrukumi bijuši atšķirīgi pēc satura, runa acīmredzot ir par koordinētu rīcību.
Pēc viņa teiktā, veikti sarežģīti kiberuzbrukumi, izmantojot viena ražotāja satura pārvaldības sistēmas vājās vietas, kas saistītas ar sliktu paroļu pārvaldību, uzlaužot tīmekļa vietnes un ievietojot tajās viltus ziņas.
Ekspertiem izdevies izsekot, no kurienes veikti uzbrukumi, un pēc materiālu apkopošanas tie tiks nodoti tiesībsargājošajām iestādēm vai valsts izlūkdienestiem.
"Strādāts diezgan rafinēti un ieguldīts prāvs darbs. Šī darbība acīmredzami nav diletantiska, bet sistemātiska un saskaņota. Mērķis bijis izplatīt nepatiesu informāciju, lai tā izskatītos ticama un sasniegtu pēc iespējas vairāk lietotāju," piebildis Rainis.
Viņš apliecinājis, ka visas cietušās institūcijas izmantojušas "viena diezgan liela ražotāja" satura pārvaldības sistēmu, ko lieto gan simtiem publiskā sektora institūciju, gan privātais sektors. Šis piegādātājs bijis gatavs sadarboties ar ekspertiem, lai parūpētos par turpmāko sistēmas drošību, un minētā nepilnība jau novērsta.
"Domāju, tas tiks kvalificēts kā kriminālnoziegums un ar to nodarbosies kibernētikas policija. Ja tā ir citu valstu darbība, tad mūsu informāciju saņems izlūkošanas organizācijas, kas tālāk darīs savu darbu," sacījis Nacionālā kiberdrošības centra vadītājs.
Kā teikts ceturtdien izplatītajā Ārlietu ministrijas paziņojumā, informācija, ka "Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi notu Polijas vēstniecībai Lietuvā, neatbilst patiesībai".
"Sazinoties ar citām atbildīgajām Lietuvas institūcijām, esam secinājuši, ka tas ir komplekss kiberuzbrukums un informācijas uzbrukums," norādījusi ministrija, atzīmējot, ka pēdējā laikā pastiprinājušies šādi uzbrukumi, kas vērsti uz "Lietuvas un Polijas draudzīgo attiecību saasināšanu un lietuviešu un poļu tautu sanaidošanu".
Valsts robežapsardzes dienesta tīmekļa vietnē trešdienas vakarā ievietota viltus ziņa, ka pie Lietuvas un Polijas robežām aizturēts poļu diplomāts no Polijas vēstniecības Lietuvā, kas vedis narkotikas, ieročus un naudu, un vēstniecībai šai jautājumā iesniegta nota. VSAT pārstāvis Ģiedrjus Mišutis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šāda informācija vietnē ievietota, nelikumīgi pieslēdzoties sistēmai, un izņemta ceturtdienas rītā.
Savukārt Aizsardzības ministrija nosaukusi par viltus informāciju uzaicinājumus ierasties Bruņoto spēku reģionālajās karaklausības nodaļās, norādot, ka Karaklausības dienests "nav devis nedz pašvaldībām, nedz izglītības vai citām iestādēm, nedz iesaucamajiem norādījumu 10.decembrī veikt iesaukšanas procedūras vai ierasties reģionālajos karaklausības centros".
Tā uzsvērusi, ka iesaukšana Bruņotajos spēkos šogad beigusies 7.decembrī, turklāt jaunā koronavīrusa izplatības iegrožošanas nolūkos jaunieši jau mēnesi tikuši aicināti savus datus iesniegt attālināti.
Ministrija aicinājusi sekot oficiālajai informācijai un ziņot par līdzīgiem viltus informācijas izplatīšanas gadījumiem.
Trešdienas, 9. decembra, vakarā uzlauzta arī Šauļu pašvaldības tīmekļa vietne, aģentūrai apliecinājis Šauļu mērs Artūrs Visocks.
"Viltus ziņa attiecās uz lidostu, uz mūsu centieniem attiecībā uz lidostu. Uzbrukums bija visai gudrs, ziņu nevarēja nokopēt, vienīgi iegūt ekrānuzņēmumu," viņš stāstījis, piebilstot, ka ziņa vietnē parādījusies vakarā un to ļoti drīz izdevies izdzēst, tādēļ domājams, ka to varēja izlasīt tikai daži cilvēki.
Nacionālā kiberdrošības centra direktors atzinis, ka šis jaunākais uzbrukums atšķīries no līdzīgiem šā un pagājušā gada laikā pieredzētajiem incidentiem, kuros izplatīta viena un tā pati viltus ziņa, savukārt šoreiz vienlaicīgi izplatīts atšķirīgs saturs.
Pēc viņa sacītā, ieteikumi attiecībā uz konkrēto drošības problēmu pašvaldībām sniegti jau iepriekš un tādus saņēmusi arī Šauļu pašvaldība, kas uzbrukumu pieredzējusi jau pirms mēneša.
"Acīmredzot tika atmests ar roku, uzskatot, ka nav vajadzības rīkoties, līdz vienā jaukā dienā kāds nolēma to izmantot," piebildis Rainis.
Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta analītiķi pēdējā laikā novērojuši aktīvāku negatīvas un maldinošas informācijas izplatīšanos publiskajā telpā un sociālajos tīklos.
Septembrī Lietuvas Ārlietu ministrija brīdināja, ka tās vārdā izplatīta viltus ziņa, ka ministrs Lins Linkevičs aicinot sūtīt uz Baltkrieviju "miera uzturēšanas spēkus".