Pretrunīgi vērtētais Otrā pasaules kara traktējums, kurā kara izraisīšanā vainota Polija, ceturtdienas vakarā pazudis no Krievijas Aizsardzības ministrijas vietnes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministrijas mājaslapā publicētajā materiālā apgalvots, ka Otro pasaules karu izraisīja nevis Vācija, bet gan Polija, jo ietiepīgie poļi atteicās izpildīt Hitlera "pamatotās prasības" atdot daļu savas teritorijas un tāpēc tika iekaroti.

Materiāls "Izdomājumi un falsifikācijas vērtējumos par PSRS lomu īsi pirms Otrā pasaules kara un tā sākumā", kurā izklāstīts šis pārsteidzošais apgalvojums, pirms dažām dienām parādījies ministrijas mājaslapā sadaļā "Vēsture pret meliem un falsifikāciju".

Raksts izraisījis Polijas dusmas, kura pieprasīja Krievijas paskaidrojumus.

Polijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Pjotrs Paškovskis paziņoja, ka reizēm Krievijā parādās eksotiskas vēstures interpretācijas, "taču šoreiz tas ir parādījies Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālajā mājaslapā, un mēs prasīsim Krievijas vēstnieka Polijā paskaidrojumus".

Krievijas sūtnis ministrijai apgalvojis, ka šie izteikumi nav Krievijas oficiālā nostāja, sacīja Paškovskis.

Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Aleksandrs Drobiševskis paziņoja, ka šo materiālu nevajadzētu uzskatīt par ministrijas oficiālo viedokli, taču pats raksts esot "diskutējams".

Krievijas cilvēktiesību grupas "Memorial" vadītājs, vēsturnieks Arsēnijas Roginskis laikrakstam "Vremja Novostei" norādīja, ka šādu viedokļu paušana ir Krievijai kaitīga.

"Šī notikumu vīzija man ir dziļi pretīga. Autors vienkāršo faktus, deformējot tos tādā kārtībā, lai panāktu vēlamo slēdzienu," sacīja Roginskis.

Materiāla autors ir Aizsardzības ministrijas Kara vēstures institūta līdzstrādnieks pulkvedis Sergejs Kovaļovs.

"Visi, kas objektīvi pētījuši Otrā pasaules kara vēsturi, zina, ka tas sākās tādēļ, ka Polija atteicās apmierināt vācu pretenzijas," raksta Kovaļovs. "Tostarp Vācijas prasības bija visai mērenas - iekļaut Dancigas brīvpilsētu Trešā reiha sastāvā, atļaut būvēt eksteritoriālas šosejas un dzelzceļu, kas Austrumprūsiju savienotu ar Vācijas pamatteritoriju. Pirmās divas prasības grūti nosaukt par nepamatotām."

Krievijas pulkvedis faktiski atkārto pirms kara sākuma izplatīto vācu propagandu.

"Saskaņā ar Versaļas līgumu no Vācijas atrautajā Dancigā lielum lielais vairums iedzīvotāju bija vācieši, kas no sirds vēlējās apvienošanos ar vēsturisko dzimteni (..). Starp citu, atšķirībā no rietumu robežām Vācija nekad brīvprātīgi nebija atzinusi Versaļas līgumā ietvertās teritoriālās izmaiņas austrumos," norāda pulkvedis.

1938. gada 24. oktobrī Vācija piedāvājusi "problēmu noregulēt", tomēr saņēmusi noteiktu Varšavas atteikumu. Kā skaidro Kovaļovs, šādi Polija rīkojusies, "cenšoties iegūt lielvaras statusu", bet Varšavas "nepamatotās ilūzijas" atbalstījušas valstis, kas uzvarēja Pirmajā pasaules karā.

Tālāk autors izklāsta jau par tradicionālu kļuvušo versiju, ka Staļinam neesot atlicis nekas cits kā noslēgt paktu ar Hitleru, lai kaut nedaudz atvirzītu kara sākumu.

Kovaļovs norāda, ka, pamatojoties uz tā saukto Molotova-Rībentropa paktu, PSRS īstenoto Baltijas valstu okupāciju "pasaules sabiedrība toreiz uztvēra ar izpratni kā objektīvi uzspiestu pasākumu, nevis kā ekspansijas plānus".

Centieni attaisnot Hitlera-Staļina paktu labi sasaucas ar mēģinājumiem pasludināt padomju līderi par "efektīvu pārvaldītāju". Tagad Aizsardzības ministrija, kā šķiet, gatava par efektīvu menedžeri izsludināt arī Ādolfu Hitleru - viņa iekarotās Austrumeiropas valstis taču pašas bija vainīgas, ka gadījušās viņam ceļā.

Krievijas un Polijas attiecības pēdējos gados ir bijušas saspīlētas, īpaši pēc Varšavas iestāšanās NATO un plāniem Polijas teritorijā izvietot ASV pretraķešu vairoga daļas.

Arī vēsturiskie notikumi aizēno abu valstu attiecības. Krievijas Augstākā tiesa janvārī noraidīja prasību atsākt izmeklēšanu par 1940. gada Katiņas slaktiņu, kurā padomju režīms nogalināja vairākus tūkstošus Polijas armijas virsnieku un intelektuāļu.

No 1940. gada 3. aprīļa padomju armija nogalināja vairāk nekā 22 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.

1943. gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā un ap to - netālu no Smoļenskas Krievijā.

Nacistiskā Vācija nekavējoties vainoja slepkavībā padomju spēkus, bet Padomju Savienība vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.

Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunisma sabrukumam 1989. gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form