"Rumānijai ir nepieciešama drošības josta starptautiska aizdevuma formā," sacīja Basesku.
Pēc viņa teiktā, lai Rumānija varētu dabūt finansiālu palīdzību no Eiropas Savienības (ES), tai vispirms būs jāpanāk vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kurš tradicionāli apmaiņā pret kredītiem pieprasa reformas.
Rumānijas valdība nedēļām ilgi apsver iespēju lūgt SVF aizdevumu, taču lēmums vēl nav pieņemts.
Basesku paziņoja, ka valstij nav vajadzīga ārvalstu palīdzība, lai finansētu budžeta deficītu vai pildītu savas parādsaistības.
Taču viņš piebilda, ka privātie parādi Rumānijā veido 24 miljardus eiro (16,9 miljardus latu) un, ņemot vērā globālo ekonomisko krīzi, "valsts varētu tikt aicināta finansēt daļu no tā".
"Kompāniju problēmas ar parādu atmaksu var novest pie darbavietu samazināšanas un ražošanas apjomu sarukšanas," sacīja Basesku. "Pastāv risks, ka ekonomiskā krīze būs ilgāka un dziļāka, nekā mēs bijām plānojuši," viņš teica.
Basesku tomēr uzsvēra, ka pašreizējās jukas nevajadzētu izmantot kā ieganstu, lai atteiktos no Rumānijas plāniem 2014. gadā pievienoties eirozonai.