"Noteiktā laikā pēc Francijas vēlēšanām mēs varam sākt kopīgu aktīvu darbu," žurnālistiem teica Prodi, piebilstot, ka nepieciešams ļaut nosēsties putekļiem pēc pagājušā gada Francijas un Nīderlandes referendumiem, kuros ES konstitucionālais līgums tika noraidīts.
"Protams, tas nebūs tas pats [teksts], kāds bija pirms referenduma," teica Prodi. "Mēs gaidām uz nākotnes darba kārtības sagatavošanu, kas nebūs viegli, taču ne neiespējami."
Paredzēts, ka otrdienas vakarā Prodi Parīzē tiksies ar Francijas prezidentu Žaku Širaku.
Uzturoties Vīnē, Prodi pievienojās Austrijas aicinājumam dot visām bijušās Dienvidslāvijas republikām iespēju pievienoties ES.
"Itālija un Austrija ir valstis, kas visvairāk ieinteresētas drīz paplašināties Balkānos, ES uzņemot ne tikai Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju, bet arī Maķedoniju un Serbiju," teica bijušais Eiropas Komisijas (EK) prezidents.
"Mēs uzskatām, ka poliski Balkānos nav risinājuma (..) bez ES," uzsvēra Prodi.
Viņš piebilda, ka "konkrētas iniciatīvas" nepieciešamas arī Vidusjūras reģionā un Dienvideiropā.
Pēc viņa priekšteča Silvio Berluskoni valdīšanas gadiem, Itālija atkal ir gatava aktīvi iesaistīties Eiropas politikā un cieši sadarboties ar partneriem ES ietvaros, paziņoja jaunais premjerministrs.