Baltijas valstis drīzumā iestāsies NATO, jo par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē iestājas Amerikas Savienotajās Valstīs. Šādu viedokli paudis Lielbritānijas Eiropas reformu centra direktors Čārlzs Grants intervijā, kas ceturtdien publicēta Krievijas laikrakstā "Moskovskij komsomoļec".
"Realitāte ir tāda, ka Baltijas valstis drīzumā iestāsies NATO. To ļoti vēlas amerikāņi. Jo vairāk jūs [Krievijā] sūdzēsieties un pretosieties, jo enerģiskāk labējie spēki Amerikā pieprasīs šo soli. Kaut vai tādēļ, lai pierādītu, ka Krievija to nevar apturēt," sacīja Grants.

"Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums nevajadzētu steigties uzņemt Baltijas valstis NATO. Tikai ar dalību ES vien ir pietiekami, lai garantētu šo valstu drošību un uzplaukumu. Es atliktu to iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē uz gadiem pieciem," klāstīja eksperts.

"Es to izdarītu tieši tādēļ, ka daudzi cilvēki Krievijā vēl uzskata NATO par naidīgu organizāciju," paskaidroja Grants.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Maskavai ir jāpieņem NATO paplašināšana kā notikusi un pašai būtu jāmēģina iestāties aliansē".

Baltijas valstis cer saņemt uzaicinājumu iestāties NATO 2002.gada Prāgas galotņu tikšanās laikā, taču par to nav vienota viedokļa starp alianses dalībvalstīm, kā arī pret NATO paplašināšanos austrumu virzienā iebilst Krievija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit