Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, liecina aptauju veicēju sākotnējās rezultātu projekcijas.

Ja šīs prognozes apstiprināsies, Makronam un Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Makrons saņēmis 23 līdz 24 % balsu, bet Lepēna - 21,6 % līdz 23 %, liecina sabiedriskajā televīzijā publiskotie dati.

Sākotnējie rezultāti, uz kuriem atsaucas telekanāls "France 24", liecina, ka Makrons saņēmis 23,7% balsu, Lepēna - 21,7%, konservatīvais Fransuā Fijons - 19,5%, un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons - arī 19,5% balsu.

Fijons, kurš sākotnēji tika uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem kandidātiem, atzinis sakāvi un aicinājis atbalstītājus balsot par Makronu.

Savu sakāvi atzinis arī sociālistu kandidāts Benuā Amons, kurš atbilstoši prognozēm svētdien saņēmis 6 līdz 7% balsu. Tāpat kā konservatīvais Fijons arī sociālists Amons vēlētājus aicinājis balsot par Makronu.

Arī premjerministrs Bernārs Kaznēvs, parādoties pirmajām prognozēm, aicinājis vēlētājus otrajā kārtā balsot par bijušo ekonomikas ministru.

Savukārt Melanšons atteicies atzīt sakāvi. Uzrunājot savus atbalstītājus, viņš paziņoja, ka joprojām gaidīs galīgos rezultātus.

Pēc 50% balsu saskaitīšanas pirmajā vietā ar 24% balsu izvirzījusies Lepēna, 22% saņēmis Makrons, 20 - Fijons, bet 18% Melanšons.

Francijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdz plkst. 16 pēc vietējā laika (plkst. 17 pēc Latvijas laika) bija nobalsojuši 69,42 % vēlētāju un tas ir viens no augstākajiem vēlētāju aktivitātes līmeņiem 40 gadu laikā, liecina Iekšlietu ministrijas dati.

Skaitlis ir par vienu procentpunktu zemāks nekā šajā stundā balsošanas dienā 2012.gada vēlēšanās. Tiesa gan, vēlēšanu iecirkņi šogad Francijas pamatteritorijā būs atvērti stundu ilgāk un tiks slēgti plkst. 18 vai 19 pēc vietējā laika.

Francijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tiek rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startē 11 kandidāti, un vismaz četriem no viņiem ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā, kas paredzēta 7. maijā, un balsojuma iznākumu faktiski ir neiespējami prognozēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!