Foto: AFP/Scanpix
Norvēģijas prokuratūra Oslo tiesā labējam ekstrēmistam Andersam Bēringam Breivikam, kura sarīkotajos uzbrukumos pērn jūlijā gāja bojā 77 cilvēki, ceturtdien pieprasīja piespriest obligāto ārstēšanos psihiatriskajā klīnikā.

Savukārt, ja tiesa izlems Breiviku nenosūtīt uz garīgās veselības aprūpes iestādi, prokuratūra prasa viņam piespriest maksimālo iespējamo sodu - 21 gadu cietumā, ko var pagarināt, ja tiks uzskatīts, ka viņš apdraud sabiedrību.

Prokuratūra savu lēmumu argumentēja ar to, ka nav rasti droši pierādījumi tam, ka apsūdzētais ir garīgi slims.

"Mēs pieprasām, lai viņam ir jāveic piespiedu psihiatriskā ārstēšana," trīs stundu garās prokuratūras noslēguma runas beigās teica prokurors Sveins Holdens.

Breiviks, kas iepriekš bija norādījis, ka vēlas, lai tiesa viņu atzīst par garīgi veselu, lai viņa ideoloģija netiktu uzskatīta par slima cilvēka izdomājumiem, par prokurora prasību izskatījās aizkaitināts.

Pēc Holdena teiktā 33 gadus vecais ekstrēmists piecēlās un pacēla dūrē sažņaugtu roku, kas ir galēji labējo sveiciens, kurš aprakstīts neilgi pirms uzbrukumiem jūlijā Breivika publicētajā manifestā kā Templiešu bruņinieku ordeņa sveiciens. Šo sveicienu viņš rādīja pirmo tiesas sēžu sākumā, tomēr pēc upuru un cietušo tuvinieku lūguma advokāts panāca, ka viņš to pārstāja.

Tiesas prāva sākās 16.aprīlī, un tās galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai Breiviks ir atzīstams par krimināli psihiski veselu un saucamu pie atbildības.

Jaunā psihiatriskajā ekspertīzē, kuras rezultāti tika publiskoti 10.aprīlī, konstatēts, ka labējais ekstrēmists ir garīgi pieskaitāms, lai gan iepriekš veiktajā psihiatriskajā ekspertīzē Bērings-Breivīks tika atzīts par garīgi nepieskaitāmu, kas nozīmēja, ka viņam nevarētu piespriest cietumsodu, bet gan ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā.

Lēmumu par Breivika pieskaitāmību un spēju atbildēt par savu rīcību pieņems tiesnesis.

Gaidāms, ka Oslo tiesa spriedumu nolasīs 20.jūlijā vai 24.augustā.

Breiviks pērn 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".

Breiviks ir apsūdzēts par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu. Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, un šo termiņu var pagarināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!