Darbi ir pārtraukti līdz 18. martam, kad paredzēta projekta attīstītāju un Berlīnes pilsētas amatpersonu tikšanās. "Mēs varam mainīt plānu, ja pilsētas rajons un citi būvnieki šajā rajonā sadarbosies," laikrakstam "Bild" pastāstīja projekta pārstāvis Maiks Uve Hinkels.
Pašreizējie plāni paredzēja nojaukt aptuveni 20 metru garu Berlīnes mūra posmu no tā sauktās Austrumu puses galerijas, kas ir aptuveni 1,3 kilometru garš, ar dažādu mākslinieku zīmējumiem klāts mūra posms. Tas ir viens no populārākajiem Berlīnes tūrisma objektiem. Mūra nojaukšana nodrošinātu jaunā dzīvokļu projekta iedzīvotāju piekļūšanu Šprē upei. Jāpiebilst, ka garākajā saglabātajā mūra posmā jau ir pieci "robi", norāda "Spiegel".
Piektdien strādnieki paspēja demontēt aptuveni 1,5 metrus garu mūra posmu, bet darbus nācās pārtraukt protestētāju ierašanās dēļ. Svētdien pie mūra protestēja jau aptuveni 6000 cilvēku un investori paziņoja par darbu apturēšanu.
Vēstīts, ka lielākā daļa mūra, kas 28 gadus atdalīja Rietumvāciju no Austrumvācijas, pēc Aukstā kara ir nojaukta. Daļa posmu ir nokļuvuši muzejos un pārdoti kā suvenīri. Savukārt 1,3 kilometru garš posms pārveidots par brīvdabas mākslas galeriju. Aptuveni 120 dažādu valstu mākslinieki piedalījās mūra austrumu puses apgleznošanā. 2009. gadā zīmējumus atjaunoja, tērējot tam divu miljonu eiro (1,4 miljoni latu) lielus līdzekļus.
Austrumu puses galerijā ir tādi slaveni zīmējumi, kā PSRS un Austrumvācijas līderu – Leonīda Brežņeva un Ērika Honekera kaislīgais skūpsts, kā arī austrumvācu automašīna "Trabant", kas laužas cauri mūrim. Uz piektdien demontētā mūra fragmenta bijuši attēloti Brandenburgas vārsti.
Berlīnes mūris bija viens no Aukstā kara sašķeltības simboliem Eiropā. Gandrīz 160 kilometrus garo mūri komunistiskā Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) sāka celt 1961. gadā, lai pārtrauktu iedzīvotāju bēgšanu uz Rietumiem. Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, ko uzskata par Aukstā kara beigu datumu.
Pašlaik no Berlīnes mūra saglabājušies vien nelieli posmi, kas kopumā mērāmi apmēram trīs kilometru garumā. Tie ir atjaunoti un iekļauti vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā un kļuvuši par iecienītu tūristu apskates objektu. Tomēr daudziem berlīniešiem tie saistās ar gadiem ilgām ciešanām un apspiestību.
