Svētdienas vakarā saņemtā informācija no iecirkņiem liecināja, ka vēlēšanās piedalījās 52,4% iedzīvotāju, vēsta "Ria Novosti". Vēlēšanu komisijas vadītājs Akilbeks Sarijevs atzīmējis, ka šis rādītājs izskatās reāls. "Nav mūsu ierasto 70% - 80% kā [gāztā prezidenta Kurmanbeka] Bakijeva laikos," Vēlēšanu komisijas vadītāja teikto citē "Ria Novosti".
Viņš arī atzinis, ka vēlēšanu laikā ir fiksēti vairāki pārkāpumi. "Mēs izskatīsim visas sūdzības un sniegsim atbildes uz visiem jautājumiem," paudis Sarijevs.
Aģentūra "Interfax", atsaucoties uz aculieciniekiem un partiju novērotājiem ziņo, ka pie vairākiem iecirkņiem cilvēkus pieveduši masveidā, bet dažviet iecirkņu darbinieki aģitējuši par labu kādam spēkam.
Kirgizstānas opozīcija jau pa dienu apsolījusi paši neatkarīgi rēķināt balsis un paziņojusi, ka vēlēšanas nav godīgas. Starptautiskie novērotāji gan būtiskus pārkāpumus nav konstatējuši.
BBC atzīmē, ka svētdienas vēlēšanas Kirgiztsāna būtiski atšķiras no jebkad Centrālajā Āzijā notikušajām ar absolūtu neprognozējamību.
Lai iekļūtu vienpalātas Kirgizstānas parlamentā, partijām jāsaņem vismaz 5% vēlētāju atbalstu visā valstī un jāpārvar pus procenta barjers katrā no septiņiem reģioniem un divās lielākajās pilsētās – Biškekā un Ošā.
Pēc vēlēšanām Kirgizstāna kļūs par parlamentāro republiku, kas atbalstīts nesen notikušajā referendumā. Parlamenta vēlēšanās uzvarējusī partija varēs veidot valdību un izvirzīt premjera amata kandidātu.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, pēc 10% balsu saskaitīšanas, parlamentā iekļūs pieci spēki no 29 vēlēšanu dalībniekiem un līdere ir Sociāldemokrātiskā partija un vēl divas pašreizējo pagaidu valdību atbalstošās partijas.
Jau ziņots, ka svētdien ieplānotajām parlamenta vēlēšanām jākļūst par kārtējo soli Kirgizstānas varas institūtu leģitimēšanā, kuri valstī tiek veidoti pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas šogad aprīlī, kā rezultātā pie varas nāca pagaidu valdība, ko vada četru opozīcijas partiju līderi.
Aprīļa sākumā Bakijeva valdība tika gāzta un pie varas nāca opozīcija Rozas Otunbajevas vadībā. Apvērsuma laikā gājuši bojā vairāk nekā 80 cilvēki, par ko jaunā valdība vaino Bakijevu un viņa sabiedrotos. Gāztais prezidents pametis valsti.
Vēlāk Bakijeva dzimtajos valsts dienvidos sākās etniskie nemieri, kuros gājuši bojā vairāk nekā 300 cilvēki, bet vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas un bēgt uz kaimiņvalsti Kazahstānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
