Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, pastāvot bažām par provokācijām un risku cilvēkiem, otrdien bloķējuši Maskavas patriarhātam pakļautās Ukrainas Pareizticīgās baznīcas rīkotā Krusta gājiena "Par mieru, mīlestību un lūgšanām par Ukrainu" došanos pa Kijevas ielām, atsaucoties uz iekšlietu ministru Arsenu Avakovu, ziņo aģentūra UNIAN.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Nacionālās gvardes un Nacionālās policijas spēki ir bloķējuši gājienu pa Kijevas ielām. Pilsoņu drošība ir svarīgāka par reliģiskiem rituāliem," paziņoja ministrs.

Provokāciju riska un granātu dēļ bloķē Maskavas patriarhāta rīkoto Krusta gājienu Kijevā
Foto: AP/Scanpix

Viņš paskaidroja, ka pie plānotā gājiena maršruta ir atrastas mīnu imitācijas un īstas granātas, kas liecina par reāliem provokāciju draudiem. Iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko paziņojis, ka granātas atradušās 3-5 metrus no ielas norobežojuma un eksplodēšanas gadījumā apdraudētu gājiena dalībniekus, ziņo "Ukraine Today".

26. jūlija rītā amatpersonas saņēmušas divus anonīmus ziņojumus par sprāgstierīcēm pie gājiena maršruta.

"Delfi" jau vēstīja, ka pretrunīgi vērtētais Maskavas patriarhāta rīkotais Krusta gājiens sākās 3. jūlijā Doņeckas apgabalā, bet otra ticīgo kolonna 9. jūlijā sāka svētceļojumu no Ternopiļas apgabala valsts rietumos. Abām kolonnām satiekoties Kijevā, 27. jūlijā ieplānots svinīgs dievkalpojums par godu Kijevas Rusas iesvētīšanas gadadienai.

Taču gājiens izraisīja plašu neapmierinātību Ukrainā, ļaudīm aicinot varasiestādēm neatļaut Ukrainā rīkot tādus pasākumus Maskavai pakļautai baznīcai. Galvenais iemesls šādai reakcijai ir Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas asociēšana ar Kremļa varu un tā politiku attiecībā pret Ukrainu. Vairums gājiena pretinieku uzskata, ka Maskavas patriarhāts veicināja un atbalstīja Krievijas agresiju valsts austrumos.

Otrs pretestības iemesls ir saistīts ar Kijevas patriarhāta vēlmi iegūt patstāvību Ekumēniskajā pareizticīgo baznīcā. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas neatkarību no Maskavas pieprasīja arī Pareizticīgā baznīca, tāpēc notika šķelšanās un radās Kijevas patriarhāts, skaidro raidsabiedrība "Deutsche Welle".

Nepieļaut gājiena ienākšanu Kijevā solīja Ukrainas nacionālistu organizācija. 18. jūlijā aktīvisti aizšķērsoja procesijas ceļu pie Žitomiras, savukārt 25. jūlijā svētceļnieki tika apmētāti ar olām Kijevas piepilsētā.

Provokāciju riska un granātu dēļ bloķē Maskavas patriarhāta rīkoto Krusta gājienu Kijevā
Foto: AP/Scanpix

Ukrainas varasiestādes pauda bažas, ka gājiens varētu būt Maskavas mēģinājums izraisīt nemierus un pierādīt, ka krievu un krievvalodīgo tiesības Ukrainā ir apdraudētas, raksta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).

Parlamenta spīkers Andrijs Parubijs apsūdzēja Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD), ka tas ar gājiena palīdzību grib izraisīt ielu sadursmes Kijevā, radot "mākslīgu politisko krīzi". Viņš norāda, ka līdz ar miermīlīgiem ticīgajiem gājienā dodas provokatori ar agresorvalsts simboliem un sportiski jaunieši, kas jau bijuši saistīti ar nemieriem.

Gājienā redzēti dalībnieki ar oranži melnajām Georga lentām un separātistu pārņemtiem padomju simboliem. Tāpat tie nes karogus ar Krievijas pēdējā cara Nikolaja II attēlu, skaidro RFE/RL.

Kijevas patriarhāta Pareizticīgās baznīcas sekretārs arhibīskaps Jevstatis "Espreso TV" stāstīja, ka viņaprāt gājiena iemesls ir parādīt, ka Ukrainā ir plašs atbalsts tā sauktajai "krievu pasaulei" – terminam, ko Kremlis izmanto, lai raksturotu Maskavas kultūras, reliģiskās un politiskās ietekmes sfēru.

Savukārt Ukrainas Drošības dienesta (UDD) vadītājs Vasils Hristaks uzskata, ka Krievija rīko gājienu, cerot uz "Franča Ferdinanda momentu", atsaucoties uz Austrijas erchercoga slepkavību 1914. gadā, kas bija formāls iegansts Pirmā pasaules kara sākšanai.

Krievija jau iepriekš par attaisnojumu Krimas okupācijai un separātistu atbalstīšanai Austrumukrainā ir minējusi apgalvojumus par apdraudējumu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Ukrainā aptuveni 76,7 % iedzīvotāju ir pareizticīgie. Pēdējos gados novērojams, ka aug Kijevas patriarhāta baznīcai piederīgo skaits (no 12 % 2000. gadā uz 25 % 2016. gadā), kamēr Maskavas patriarhātam piederīgo skaits šajā pašā periodā sarucis līdz 15 %, raksta RFE/RL.

Strauja ticīgo aizplūšana no Maskavas patriarhātam pakļautās baznīcas sākās 2014. gada sākumā, kad notika Eiromaidana protesti un aizsākās nemieri valsts austrumos. Kremlis pareizticīgo baznīcu pēdējos gados ir izmantojis par maigās varas instrumentu, atzīmē medijs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kijeva Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form