Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes zinātniskā līdzstrādniece Teri Krebsa un viņas vīrs, psihologs Pols-Orjans Johansens vēstulē uzsver, ka valstu un starptautiskajā politikā ir jāievēro to indivīdu tiesības, kuri izvēlējušies izmantot psihodēliskās vielas kā garīgās un personīgās attīstības līdzekli.
“Turklāt psihodēliskās vielas var izraisīt vien īslaicīgu apjukumu un emocionālu satraukumu, savukārt hospitalizācija vai smagi savainojumi ir ļoti reti. Ja salīdzina ar citām apreibinošām vielām, psihodēliskie līdzekļi nav bīstami,” stāsta Krebsa.
Johansens ir psihologs, kurš ārstē cilvēkus no narkotiku un alkohola atkarības, un savu atkarību no alkohola ārstējis ar “maģiskajām sēnēm”. Viņš tic, ka šāda ārstēšana spētu izglābt daudzus no atkarībām sirgstošus cilvēkus.
“MDMA ir nelegāls, jo ir bīstams; tas var būt bīstams, jo ir nelegāls,” piebilst psihologs. Pēc viņa teiktā, vairāk nekā 30 miljoni amerikāņu ir izmēģinājuši psihodēliskās vielas, un tas tikai pierāda, ka “tās neatstāj negatīvu ietekmi uz veselību”.
Agrāk atļautās psihodēliskās narkotikas kā pretsāpju līdzekli piedāvāja cilvēkiem ar neārstējamu vēzi, to pamatojot ar atslābināšanos, novēršanos no sāpēm utml.
“Narkotiku eksperti novērtējuši LSD un psihodēliskās sēnes kā vismazāk bīstamās lietotājam, salīdzinot ar alkoholu un citām apreibinošajām vielām,” klāsta Krebsa.
MDMA ir fenetilamīnu un amfetamīnu klases psihoaktīva viela, kas rada eiforiju, tuvības sajūtu ar citiem, novērš satraukumu, tai ir stimulējoša un viegli psihodēliska iedarbība.
MDMA pirmoreiz tika sintezēta 1916. gadā. Popularitāti tā sāka iegūt 1970. gados, bet 1980. gadu vidū lielākā daļā pasaules valstu tā tika atzīta par nelegālu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
