Kopš Krievija pērnā gada novembrī sāka koncentrēt bruņotos spēkus pie Ukrainas robežas, radot starptautisku satraukumu par iespējamu atklātu iebrukumu kaimiņvalstī, daudzus nomoka jautājums, kāpēc gan Maskavai kaut kas tāds tieši tagad būtu vajadzīgs? Krievijas politologs un filozofs Grigorijs Judins uzskata, ka Kremļa saimnieks izmanto mirkli, kamēr tāda operācija vispār ir iespējama.
Medijos jau diezgan plaši ir spriests par to, vai atklāts uzbrukums Ukrainai patiešām varētu notikt un pat kā tas varētu izskatīties. Bažas pēdējās dienās saasina iespējamā Baltkrievijas iesaiste Krievijas plānos, kas Ukrainai nozīmētu daudz sarežģītāku aizsardzību dažādos virzienos, ziņas par iespējamu krievu diplomātu evakuāciju no Ukrainas, kā arī virkne dažādu Krievijas paziņojumu un Rietumu izlūkdienestu ziņu.
Citiem vārdiem, tagad Putinam ir logs, kurā tāda operācija vispār izskatās iespējama. Turpmāk tā kļūs vai nu neiespējama, vai prasīs nepieņemami lielas izmaksas.
Kremlis ir pieprasījis "drošības garantijas" no ASV un NATO, kas ietver solījumu par alianses turpmāku nepaplašināšanos un pat atkāpšanos līdz 1997. gada robežām, pretējā gadījumā solot "militāri tehniskus pasākumus". Ņemot vērā, ka šī ultimāta pieņemšana no Rietumu puses šķiet nereāla, Maskava sev sašaurina manevra iespējas, tuvinot nepieciešamību ķerties pie šiem "militāri tehniskajiem" risinājumiem.
Aktuāls ir jautājums, kāpēc Kremlim būtu vajadzīgs tagad iesaistīties šādā avantūrā un uzbrukt, kad ne Krievija, ne Putins nebūt nepiedzīvo pašus sliktākos laikus? Šo jautājumu Judins regulāri saņemot no ārvalstu ekspertiem un žurnālistiem – savā "Facebook" kontā viņš publicējis skaidrojumu.
Logs aizveras
Iesākumā politologs norāda, ka Putins no savas perspektīvas patiešām uzskata, ka aizstāvas, nevis uzbrūk. Tāpat esot kļūdaini uzskatīt, ka lēmums par iespējamo uzbrukumu ir saistāms ar pašreizējo situāciju. Spriežot pēc Putina un viņam pietuvināto teiktā, viņi domā par situāciju, kas var izveidoties nākotnē, kad apstākļi var pasliktināties.
"Citiem vārdiem, tagad Putinam ir logs, kurā tāda operācija vispār izskatās iespējama. Turpmāk tā kļūs vai nu neiespējama, vai prasīs nepieņemami lielas izmaksas," skaidro Judins. Viņš uzskaita trīs galvenos faktorus, kāpēc Putina "logs" aizveras.
Sabiedrības nogurums no Putina
Pirmkārt, tas ir atbalsts un leģitimitāte Krievijā. Sabiedrībā uzkrājas nogurums no viņa valdīšanas un iespējas, ka Putinam izdosies vēlreiz "restartēt" dienas kārtību un pārliecināt kādu, ir ļoti zemas.
"Jaunā un vidējā paaudze ir nogurusi no Putina daudz vairāk, viņa elektorāts sarūk objektīvi un vēl straujāk aiziet pandēmijas dēļ. Samazinās arī viņa mediju kanālu efektivitāte, jo ļaudis apgūst vairāku kanālu informācijas patērēšanu (mācās neuzticēties tikai vienam avotam)," skaidro politlogs.
Ukraina tuvinās NATO
Otrkārt, pasliktinās ārpolitiskā situācija. Minskas sarunas nav panākušas Krievijai vēlamo rezultātu un pat nemierīgais Donbass neglābj no tā, ka Ukraina virzās uz "mīksto asociāciju ar NATO", uzsver pētnieks. Vienlaikus sabiedroto Rietumos Krievijai faktiski vairs nav.
No Putina raksta par Ukrainu secināms, ka viņš attiecībā uz kaimiņvalsti izskata tikai divus scenārijus – vai nu ekonomisko problēmu dēļ Ukrainā pie varas nāk prokrieviski spēki un valsts kļūst par Krievijas protektorātu, vai arī "problēma tiek atrisināta ar militāriem līdzekļiem".
Tāpēc tas, ko dara Putins, nav brašs uzbrukums, bet gan izmisīga aizsardzība. Tas situāciju padara daudz bīstamāku.
"Priekšroka ir pirmajam variantam, bet tā iespējas sarūk. Vienlaikus Krievijai ir jākontrolē vismaz daļa Ukrainas teritorijas, nekādi citi varianti nav savienojami ar Putina un Krievijas eksistenci vidēja termiņa perspektīvā," domā Judins.
Kā raksturo eksperts, NATO tuvošanos un briestošo neapmierinātību Krievijā Putins uztver kā vienu veselu, nevis atsevišķus faktorus: "Ienaidnieks tuvojas fiziski, un tuvojoties nodarbojas ar graušanu."
Militāri apsvērumi
"No dažiem Putina izteikumiem ir saprotams, ka viņš uzskata, ka Krievijai šobrīd ir kādas militāri tehnoloģiskas priekšrocības, kas drīzumā tiks neitralizētas. Tas nozīmē, ka piespiest pieņemt savus noteikumus ar militāriem draudiem var tagad, bet nebūs iespējams tuvākajā nākotnē," politologs min trešo faktoru.
Putins domā, ka, nenovēršot draudus tagad, pēc diviem trim gadiem tie kļūs lielāki, uzskata Judins. Līdz ar to Rietumu mēģinājumi palielināt Krievijas izmaksas uzbrukuma gadījumā, iespējams, tikai pārliecina Kremļa saimnieku, ka draudi ir pārāk lieli, lai gaidītu, viņš pieļauj.
Riski pašam Putinam
No vienas puses, saprotot, ka riski ir pārāk lieli, Putinam nekas netraucē novērsties no iespējamā uzbrukuma un risināt citus jautājumus, turklāt cienīgu iespēju iziet no situācijas viņam nodrošinātu sarunas, spriež politologs.
"No otras puses, vērtējumi par nepieņemamiem draudošajiem riskiem noteikti nav tikai Putina galvā, bet tam piekrīt Krievijas militāri-politiskā vadība. Pašreizējā taktika noteikti ir plašas kolektīvās plānošanas rezultāts," viņš raksta.
Līdz ar to vienkārši izkļūt no šī strupceļa var neizdoties un var nākties skaidrot valstij un elitei, kāpēc priekšstati par riskiem ir mainījušies. "Tāpēc, ja pašreizējā spriedze nebeigsies ar tādu vai citādu militāru operāciju, tā gandrīz noteikti nopietni satricinās eliti. Un nav zināms, vai noturēsies pats Putins, par kura sīkstumu kopumā nav šaubu," teikts ierakstā.
"Tāpēc tas, ko dara Putins, nav brašs uzbrukums, bet gan izmisīga aizsardzība. Tas situāciju padara daudz bīstamāku," secina Judins.
Taču iespēju logs pamazām aizveras, un, ja līdz tam izdosies saglabāt mieru, situācija Krievijā būtiski mainīsies, viņš paredz.
Ziņots, ka kopš novembra pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, bet Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.
